Esošās automašīnas nomaiņai pret jaunu var būt finansiāli, praktiski un arī emocionāli iemesli, jo vieglais automobilis Latvijā nereti ir ne vien parasts pārvietošanās līdzeklis, bet arī emociju pirkums un statusa prece. Atšķirībā no autobūves pirmsākumiem, kad personiskie spēkrati tika būvēti tikpat pamatīgi kā jahtas vai kuģi, mūsdienās vieglā automašīna ir plašpatēriņa prece. Tas nozīmē, ka ar automašīnu, kas ir jūsu rīcībā patlaban, jūs nebrauksit visu mūžu un kādudien nomainīsit to pret citu.
1. Auto kļuvis pārlieku vecs
Daži lietpratēji teic, ka neviens auto nevar kļūt pārlieku vecs, galvenais ir to pareizi uzturēt. Tomēr vieglā automašīna kā jebkura ierīce un mehānisms ar laiku nolietojas un sāk prasīt arvien biežākus un dārgākus remontus. Tāpēc jaunu automobiļu pircēji cenšas nomainīt iepriekšējo auto pret pilnīgi jaunu, tiklīdz beidzas garantijas termiņš, un tā parasti rīkojas arī uzņēmumi, kas izmanto dienesta automašīnas. Dažādu marku un klašu automašīnas noveco dažādi, taču agri vai vēlu iestājas brīdis, kad uzturēšanas izdevumus vairs nav iespējams prognozēt.
Lai gan vecu un ļoti populāru modeļu rezerves daļas ir lētas, katrā auto tomēr ir pa mezglam, kas izrādās neadekvāti dārgs, piemēram, dīzeļdzinēja augstspiediena sūknis. Jāpatur prātā, ka vieglais auto atšķirībā no komerctransporta nemaz nav konstruēts lieliem noskrējieniem un miljonu kilometru, visticamāk, nenobrauks. Un vispār: ja automašīna sāk prasīt pārlieku daudz uzmanības – pienācis laiks no tās šķirties.
2. Auto neatbilst dzīves situācijai
Dzīvē viss plūst un mainās. Itin bieži var gadīties, ka pašreizējais automobilis nav piemērots jaunajai darbavietai, ģimenes stāvoklim vai jaunatklātam vaļaspriekam. Visbiežāk iepriekšējais automobilis vienkārši izrādās par mazu augošiem bērniem vai kalnu velosipēdiem, taču gadās arī otrādi – līdz šim pilnvērtīgi izmantotais minivens, busiņš vai universālis tagad pārsvarā vizina tikai vadītāju un tukšu gaisu. Mazākam automobilim ir ne tikai zemāks degvielas patēriņš un uzturēšanas izmaksas, bet arī krietni pieticīgākas obligātās valsts nodevas. Dažkārt automašīnas nomaiņu veicina pārcelšanās ārpus pilsētas, jo garie ikdienā veicamie ceļa gabali motivē izvēlēties mazāku, ekonomiskāku un, iespējams, ar citu degvielu darbināmu dzinēju.
3. Auto uzturēšana prasa pārāk lielus ieguldījumus
Automobilis var kļūt par naudas rijēju gan novecošanas, gan arī citu iemeslu dēļ. Piemēram, var izrādīties, ka iegādātais sapņu auto galu galā jums nemaz nav pa kabatai. Jauniem auto tas atklājas pirmajā lielajā apkopē, ar kuras izmaksām pirkšanas brīdī jūs iepazīstinās tikai ļoti pašaizliedzīgs pārdevējs. Par to, cik maksās automašīnas tehniskā uzturēšana, piemēram, līdz 100 000 km noskrējienam, parasti interesējas tikai autoparku vadītāji, jo tas ir viņu darbs.
Gadās, ka pat neliela automobiļa degvielas patēriņš ir daudz lielāks, nekā solīts tehniskajos datos, un to nespēj uzlabot nedz servisa, nedz ekobraukšanas kursu apmeklējums. Lai kā arī situācija būtu attīstījusies pirms tam, skaidrs ir viens – ja auto izrādījies par dārgu, neizbēgamo lēmumu nevajag atlikt, jo vilkšana garumā vēl vairāk izpostīs finanšu dārziņu un laupīs naudas līdzekļus cita spēkrata iegādei.
4. Neapmierina izvēlētā marka vai modelis
Neatkarīgi no tā, vai auto ir desmit dienu vai desmit gadu vecs, vienmēr pastāv iespēja nopirkt to, kas jums nepatīk vai neder. Jocīgākais, ka nepatika sākas ar pavisam neciliem un ārēji nemanāmiem sīkumiem. Piemēram, ar laiku noskaidrojas, ka sēdekli nav iespējams noregulēt tieši tā, kā tīk jūsu mugurai. It kā nieks, taču garākā braucienā neērtību varēs lieliski just un velkošo sajūtu nekompensēs nekāda dinamika vai superaudiosistēma. Ergonomiskiem konfliktiem var pievienoties arī iebildumi pret vadāmību, pārredzamību, bremzēm, pārnesuma slēgšanās mehānismu vai „automāta” darbību un tā tālāk. Protams, ka neviens automobilis nav jūsu uz mūžu, tomēr ar vienu un to pašu mašīnu mēs vidēji braucam trīs gadus. Un, ja kaut kas šajā automašīnā jūs pa īstam tracina, tad trīs gadi ir pārāk ilgs laiks.
5. Nomainījies auto dīleris vai serviss
Iespējams, sākotnēji tas var šķist nenopietni, taču vairākums autobraucēju uzticas konkrētam uzņēmumam, pārdevējam, servisa vadītājam vai autoatslēdzniekam. Un tad kādu dienu jūs uzzināt, ka šī firma vairs netirgo jūsu markas automašīnas, bet visi pazīstamie darbinieki aizmigrējuši uz citu uzņēmumu. Šādā situācijā gan drīzāk nonāks jaunu auto pircēji, jo lietotu automašīnu iegādes un apkopes ceļi ir krietni plašāki par dažiem desmitiem krāšņu autosalonu. Pie mums joprojām netrūkst marku, kam Latvijā vai vismaz Rīgā ir tikai viens vai divi oficiālie pārstāvji. Un, ja autoservisa apmeklējuma dēļ jāšķērso visa galvaspilsēta, tad tam jābūt īpašam automobilim. Ja tas tāds nav, labāk pameklēt citu marku, ko tirgo tuvāk mājām vai birojam.
Normunds Avotiņš,
auto žurnālists
