Switch to mobile version. Augšup

Auto - 24.05.2018
droša braukšana | auto līzings

Seši “nedrīkst” blakussēdētājam

Seši “nedrīkst” blakussēdētājam Foto: Kristaps Sadovskis

Bez šofera iemaņām, ceļu satiksmes noteikumiem, automašīnas stāvokļa, laikapstākļiem un citiem faktoriem, satiksmes drošībā svarīgs ir arī blakussēdētājs, kurš var ne tikai palīdzēt vadītājam, bet arī traucēt viņam.

Četri blakussēdētāja portreti

Lielākā daļa pasažieru dod priekšroku sēdvietai blakus šoferim, un visbiežāk brauciena laikā to ieņem šofera dzīvesbiedrs vai mīļotais cilvēks, secināts nesen veiktajā pētījumā*. Aptaujas rezultātā noskaidroti arī tipiskā Latvijas blakussēdētāja tipi. Tie ir četri: rūpīgais, zinošais, pļāpīgais un klusais. Turklāt bieži līdzbraucēji apvieno sevī dažus, vai pat visus tipus.

Latvijā visbiežāk (74% gadījumu) sastopami rūpīgie blakussēdētāji – tie, kas gādā, lai šoferis vienmēr būtu paēdis, nebūtu izslāpis, neiemigtu pie stūres. Šāda tipa blakussēdētāji vienmēr un visā cenšas pielāgoties šoferim: ja vajag – uztur sarunu, ja nepieciešams – klusē un pieskata, lai braucienam netraucē arī mazākie pasažieri.

Otro un trešo vietu (pa 50%) dala zinošie un klusie ceļabiedri. Zinošie padomdevēji aktīvi seko līdzi brauciena gaitai, satiksmes plūsmai, un to labprāt iztirzā ar vadītāju, sniedzot savas rekomendācijas. Savukārt klusēšana visbiežāk ir raksturīga tiem blakussēdētājiem, kuri paši nav praktizējoši autovadītāji. Ainavu vērošana otrpus logam ir klusētāju iemīļotākā nodarbe. Šie cilvēki uz pārējo fona izceļas ar to, ka biežāk laiku automašīnā izmanto iekavēto darbu veikšanai, grāmatu, preses lasīšanai vai arī miegam.

Pļāpīgie blakussēdētāji ir sastopami retāk – tāds ir gandrīz katrs trešais no visiem iedzīvotājiem. Taču tieši runātīgie ir tie, kuri visapņēmīgāk iekārtojas sēdvietā blakus šoferim – tā mēdz darīt teju 7 no 10 šī tipa pārstāvjiem. Sarunas uzturēšana brauciena laikā raksturīga 88% no runātīgajiem pasažieriem. Pļāpīgie ir iecienījuši arī garas telefonsarunas un uzņemas braucēju iesaisti dažādās spēlēs. Tāpat viņi visbiežāk gādā par muzikālo fonu brauciena laikā, mēdzot uzdziedāt pat paši.

Katram no šiem personāžiem ir kādas tikai viņiem raksturīgas īpašības, kas var nonākt pretrunā ar drošu auto vadīšanu, tāpēc ikvienam blakussēdētājam būtu jāatceras dažas būtiskas lietas – lai autovadītājs un pasažieri brauciena laikā palīdzētu viens otram un veicinātu drošu dalību ceļu satiksmē.

Neesi ekspresīvs!

Teju 6 no 10 šoferiem kā viskaitinošāko blakussēdētāja rīcību norāda ekspresīvās darbības – asas un pēkšņas kustības, balss tembra paaugstināšanu vai izsaucienus, piemēram, par pļavā ieraudzītu meža dzīvnieku vai pat sen nesatiktu paziņu ielas malā. Šāda rīcība visvairāk uztrauc tieši jaunos autovadītājus vecumā no 18 līdz 29 gadiem. Tāpēc ir svarīgi atcerēties, ka autovadītājs brauciena laikā ir koncentrējies, visu savu uzmanību velta ceļam, un jebkādas negaidītas blakussēdētāju izpausmes (arī neverbālas) var apdraudēt kā braucēju, tā arī citu satiksmes dalībnieku drošību.

Aizrādi apdomīgi!

Aizrādījumi par braukšanas stilu: “Ko tu tik lēnu brauc!”, “Kāpēc tu brauc pa šo joslu, vajag pa otru!”, “Tu nepareizi veici manevru!” un citi mēdz šoferus ļoti saērcināt – uz to norādījuši nedaudz vairāk nekā puse (53%) aptaujāto vadītāju. Turklāt vairāk tas kaitina tieši vīriešus (58%), kamēr sievietes tikai 45% gadījumu. Taču vienlaikus gandrīz puse no visiem blakussēdētājiem ir tieši zinošais tips, kuram raksturīga aktīva sekošana brauciena gaitai, satiksmes plūsmai un tās tūlītēja pārrunāšana ar autovadītāju.

Šādās situācijās abām pusēm jānorunā, kad blakussēdētājs drīkst izteikt savus komentārus par šofera braukšanas manieri. Ja vadītāju brauciena laikā šie komentāri traucē, abām pusēm būtu jāvienojas, ka analīze tiek veikta brauciena noslēgumā. Jebkādi konflikti automašīnā rada bīstamas situācijas, tāpēc visiem, kas atrodas auto, ir jābūt vienotiem – aizrādījumi jāizsaka pamatoti, savukārt autovadītājam jāspēj uzņemt konstruktīvu kritiku, lai nākamais brauciens būtu drošāks.

Ne katrs var būt stūrmanis

51% autovadītāju atzīst, ka viņiem traucē “blakussēdētāji-stūrmani”, kuri vienmēr labāk zina, kā un kurp braukt. Tas visizteiktāk raksturīgs zinošajiem blakussēdētājiem (86%). Vislabāk būtu vienoties par ceļu, pa kuru braukt, pirms ceļojuma vai vispār neiejaukties maršruta veidošanā, ja vadījās nevēršas pēc palīdzības. Īpaši svarīgi brauciena laikā nepievērst vadītāja uzmanību manevru veikšanas laikā, kad viņam ir jābūt maksimāli koncentrātam.

Fiziskai aizskaršanai – nē!

Šofera, stūres vai vadības iekārtu fiziska aizskaršana brauciena laikā ir viena no bīstamākajām darbībām, ko var veikt blakussēdētājs. Pārsteidzoši, ka uz to kā apgrūtinošu apstākli norādījuši 51% aptaujāto, tātad vairāk nekā pusei šoferu šādu situāciju ir nācies piedzīvot. Kaut arī nav izstrādāti īpaši uzvedības noteikumi auto pasažieriem, ir jāatceras, ka blakussēdētājs nekādā gadījumā nedrīkst fiziski aiztikt autovadītāju brauciena laikā.

Aizrādi par pārkāpumiem mierīgi

Apmēram trešdaļa vadītāju, īpaši vīrieši, norāda, ka viņus kaitina aizradījumi par pieļaujamā braukšanas ātruma vai citu satiksmes noteikumu neievērošanu. Šāda veida pamācības mēdz izteikt 70% blakussēdētāju, visbiežāk – zinošie. Un kaut ne visiem šoferiem patīk pamācības, blakussēdētājiem būtu jānorāda autovadītājam uz pārkāpumiem, kas apdraud pasažierus un citus satiksmes dalībniekus. Arī cilvēks, kurš autovadītājam sēž blakus, ir lielā mērā līdzatbildīgs par satiksmi, tāpēc komentāri jāizsaka tieši, nosvērti un bez satraukuma.

Neesi uzbāzīgs!

Rūpes par autovadītāju ir ļoti atbalstāmas, taču 26% šoferu atzīst, ka blakussēdētāja piedāvājumi paēst vai padzerties viņus kaitina un novērš uzmanību no ceļa. Tikpat daudz vadītāju norāda, ka viņiem traucē pārāk runīgie pasažieri, kā arī bērni, kas pieprasa uzmanību brauciena laikā.

Blakussēdētāja kontrolē ir autovadītāja labsajūta, tomēr, lai viens otram neradītu neērtības, ir ļoti svarīgi sarunāties. Blakussēdētājs vienlaikus spēs būt gan psihologs, gan izklaidētājs, gan aukle mazākajiem pasažieriem tikai tad, kad automašīnā būs patīkams mikroklimats.

*Projekta “Blakussēdētāja portrets” mērķis ir aktualizēt to, ka arī blakussēdētājs lielā mērā ir līdzatbildīgs satiksmē. Blakussēdētāja portretu DBS, apdrošināšanas sabiedrībai ERGO un SEB līzingam pētījumā palīdzējuši ieskicēt 752 Latvijas iedzīvotāji vecumā no 18 līdz 75 gadiem. Pētījums sadarbībā ar OMD Snapshots veikts interneta vidē 2017. gada martā.

Jeļena Riļejeva

Vētspapīru konts investīcijām
Konts akciju iegādei

Finansējums auto iegādei

Ja plānojat pirkt jaunu vai lietotu auto, piedāvājam individuālus finansēšanas nosacījumus automašīnu iegādei.

 


  • Auto - 10.04.2017

    Līzinga segmentā paredzama stabila izaugsme

    Līzinga segmentā paredzama stabila izaugsme

    SEB līzings šogad plāno palielināt jaunpiešķirtā finansējuma apjomu par 10% salīdzinājumā ar 2016. gadu. Vislielākā izaugsme tiek lēsta automašīnu līzinga segmentā. Kas sagaidāms citos segmentos un auto tirgū kopumā, intervijā aģentūrai LETA stāsta sacīja SEB līzinga valdes priekšsēdētāja Jeļena Gavrilova.

    Lasīt vairāk

  • Bizness - 18.10.2016

    Auto līzings jaudīgākam biznesam

    Auto līzings jaudīgākam biznesam

    Daudzu uzņēmumu darbs pavisam burtiski nekust ne no vietas, kamēr nav nopirkts automobilis. Izvēloties transportlīdzekli uzņēmumam, dabiski rodas jautājums, kāds auto kompānijai būtu vispiemērotākais. Kā izvēlēties auto iegādes finansējumu, lai tas būtu piemērots, izdevīgs un drošs?

    Lasīt vairāk

Citi raksti par šo tēmu

Vairāk

Kontakti

S|E|B

Uzmanību! Jūsu pārlūkprogramma neatbilst SEB mājas lapas prasībām, lūdzu, atjaunojiet to vai izmantojiet citu ierīci lapas aplūkošanai.

Attention! Your web browser does not correspond to the requirements needed to visit SEB website. Please change web browser or device that you use for browsing the site.

Внимание! Ваш браузер не отвечает требованиям, необходимым для посещения сайта SEB. Просим поменять браузер или устройство, при помощи которого вы производите поиск в браузере.