Pieaugošās pārtikas cenas būs izaicinājums mājsaimniecību budžetiem 2011. gadā

Pieaugošās pārtikas cenas kļuvušas par vienu no galvenajiem inflācijas dzinējspēkiem Baltijas valstīs, negatīvi ietekmējot arī mājsaimniecību pirktspēju. Kā liecina SEB Baltijas mājsaimniecību finanšu apskata apkopotā informācija, Lietuvā pārtika kopumā un arī atsevišķās pārtikas preču grupās joprojām ir lētāka nekā Igaunijā un Latvijā. Vislielākais pārtikas cenu pieaugums vērojams Igaunijā, tomēr visdārgākā pārtika joprojām ir Latvijā.

Pieaugošais pārtikas preču pieprasījums jaunattīstības valstīs, kā arī nelabvēlīgie laika apstākļi, ir veicinājuši pārtikas produktu deficītu un sistemātisku pārtikas cenu pieaugumu.  2011. gada februāris bija astotais mēnesis pēc kārtas, kad tika reģistrēts ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas Pārtikas cenu indeksa pieaugums, sasniedzot augstāko līmeni kopš 1990. gada gan reālā, gan nominālā izteiksmē. "Dažādu starptautiski veiktu pētījumu rezultāti liecina, ka pārtikas preces pēdējo gadu laikā  dažādu ārēju apstākļu ietekmē ir uzrādījušas būtisku kāpumu. Jāuzsver, ka pārtikas preces, kas veido gandrīz ceturto daļu no Igaunijas patēriņa groza, šobrīd ir pat  par10% dārgākas nekā gadu atpakaļ," norāda SEB Igaunijā ekonomists Hardo Pajula.

"Šobrīd mājsaimniecības visvairāk satrauc pārtikas produktu cenu pieaugums un pārtikas (pirmās nepieciešamības preču) cenām tiek pievērsta ļoti liela uzmanība. Pēc patērētāju aptauju datiem visaugstākās cenu pieauguma gaidas ir Lietuvā. Iedzīvotāju satraukums un noskaņojums attiecībā uz pārtikas preču cenām ir pamatots, jo jau šobrīd redzam, ka biežāk lietotajiem pārtikas produktiem kā piens un maize, cenas ir būtiski pieaugušas," skaidro SEB bankas Lietuvā mājsaimniecību finanšu eksperte Julita Varanauskiene.

SEB Baltijas ekonomistu apkopotā informācija liecina, ka Lietuvā ir viszemākās pārtikas preču cenas no visām Baltijas valstīm un to kāpums bijis lēnāks, nekā abās pārējās Baltijas valstīs. Vislielākais pārtikas cenu pieaugums vērojams Igaunijā, taču visdārgākā pārtika joprojām ir Latvijā.
SEB bankas sociālekonomikas eksperts Edmunds Rudzītis norāda: "Kā  liecina CSP aptauja par mājsaimniecību labklājību, pārtikas produktu un citu pirmās nepieciešamības preču cenu paaugstināšanās ir viens no galvenajiem labklājības krituma iemesliem mājsaimniecībās. Pārtikas izdevumu īpatsvars palielinājies līdz 23.6%, mājokļa – 16.3%, transporta – 13.3%, trim lielākajām  izdevumu grupām kopā veidojot 53.2%. Paredzams, ka 2011.gadā pārtikas un ar mājokli saistīto cenu kāpuma ietekme uz mājsaimniecību budžetiem būs viens no aktuālākajiem jautājumiem."

Pēc SEB bankas aplēsēm, kuru pamatā ir Lietuvas statistikas pārvaldes sniegtie dati, Lietuvas iedzīvotāji vairāk naudas izdod par maizi, graudaugu produktiem, gaļai, Latvijas iedzīvotāji – augļiem un dārzeņiem, Igauņi – pienam, olām, sieram un saldumiem. Cenu izmaiņas 2010. gadā (Latvijā par 16 un 20% pieauga augļu un dārzeņu cenas, Igaunijā par 16,6% – piena, siera un olu cenas) var ietekmēt šo valstu iedzīvotāju ēšanas paradumus.
SEB Baltijas mājsaimniecību finanšu apskatu veidojuši SEB Latvijā, SEB Igaunijā un SEB Lietuvā ekonomisti.  Jaunākā pārskata galvenie secinājumi:

- Eksporta veicināta ekonomikas atveseļošanās un bezdarba līmeņa samazināšanās veicinājusi pakāpenisku algu un mājsaimniecību ienākumu pieaugumu;
- Algu atšķirība starp Igauniju un pārējām Baltijas valstīm palielinās ;
- Pieaugošās pārtikas un enerģijas cenas rada papildu spriedzi mājsaimniecību budžetiem; pieaugošais pārtikas, mājokļa un transporta izdevumu īpatsvars liecina par mājsaimniecību labklājības līmeņa samazināšanos ;
- Termiņnoguldījumi zaudē popularitāti zemo procentu likmju dēļ. Mājsaimniecības meklē augstāka ienesīguma iespējas vai izvēlas uzglabāt līdzekļus norēķinu kontos;
- Privātpersonām no jauna izsniegto kredītu apjoms joprojām ir mazāks nekā atmaksātās summas par iepriekš izsniegtajiem kredītiem, tomēr vērojama interese par hipotekārajiem kredītiem.