Iedzīvotāji ar augstāko izglītību un augstiem ienākumiem pozitīvāki par mājokļu cenu kāpumu

Kā liecina SEB Mājokļu cenu indikatora dati maijā, noskaņojumu attiecībā uz mājokļu cenu pieaugumu ietekmē ne tikai iedzīvotāju ienākumi, bet arī izglītība. Mājokļu cenu kāpumu tuvākā gada laikā prognozē 38% iedzīvotāju ar augstiem ienākumiem, 32% respondentu ar vidējiem ienākumiem un tikai 20% ar zemiem ienākumiem.  Pēc gada augstākas mājokļu cenas sagaida 35% iedzīvotāju ar augstāko izglītību, 29% ar vidējo un vidējo speciālo izglītību un 26% ar pamatizglītību.

"Iedzīvotāju noskaņojums attiecībā uz nekustamā īpašuma cenu kāpumu joprojām saglabājas piesardzīgs. Ņemot vērā pieaugošos izdevumus par iedzīvotājiem ikdienā nepieciešamajiem pakalpojumiem un precēm, mājsaimniecības, kuru ienākumi ir augsti, nākotnē raugās optimistiskāk. Līdzīgi ir arī ar to sabiedrības grupu, kura ieguvusi augstāko izglītību un jūtas pārliecinātāka darba tirgū un par savu atalgojumu," norāda SEB bankas sociālekonomikas eksperts Edmunds Rudzītis.

Atšķirības vērojamas arī respondentu atbildēs sadalījumā pēc izglītības –  iedzīvotāji ar augstāko izglītību noskaņoti optimistiskāk. Visvairāk cenu kritumu prognozētāju ir starp iedzīvotājiem ar vidējo izglītību – 18%,  respondentu grupās ar pamatizglītību un augstāko izglītību mājokļu cenu krituma prognozētāju skaits ir līdzīgs – aptuveni 15%. Savukārt nemainīgas cenas pēc gada prognozē 38% iedzīvotāju ar augstāko izglītību, 33% iedzīvotāju ar vidējo izglītību un 27% iedzīvotāju ar pamatizglītību.

Nekustāma īpašuma interneta portāla City24 novērojami liecina, ka iedzīvotāji mājokļa iegādes procesā izvērtē ne tikai cenu, bet arī citus faktorus, kuri turpmāk ietekmēs ģimenes budžetu. Kā atzīst portāla valdes loceklis Maksis Karlins: "Izvērtējot pēdējo mēnešu darījuma skaita apjomu, pieprasījuma un piedāvājuma, kā arī cenu dinamiku, varam novērot tirgus stabilizāciju visos segmentos. Šā gada dati liecina par mērenu un nelielu cenu kāpumu gandrīz visos tirgus segmentos, kas izskaidrojams ar ierobežotu piedāvājumu labiem un kvalitatīviem īpašumiem. It īpaši šī tendence ir novērojama jauno projektu  segmentā, kur pieprasījumam atbilstošu - kvalitatīvu dzīvokļu ar labu novietojumu un attīstītu infrastruktūru, zemām uzturēšanas izmaksām - piedāvājumu skaits ir salīdzinoši neliels. Kā būtisks ietekmējošs faktors šobrīd mājokļa iegādei ir komunālo pakalpojumu, mājokļa apsaimniekošanas izmaksas un nekustamā īpašuma nodokļa apmērs. Izvēloties īpašumu, iedzīvotāji lēmumus pieņem pārdomātākus, izvērtējot visus iepriekš minētos faktorus, kā arī īpašumu iegādes finansējuma nosacījumus. Pēc mūsu statistikas datiem, vidējais dzīvokļa iegādes periods ir no 3 līdz 4 mēnešiem, sākot ar apskati līdz darījuma noformēšanai."