Privātpersonām

Zelts nav bezriska ieguldījums

24. janvāris, 2012

 

Ingus Grasis, SEB bankas Private Banking pārvaldes investīciju stratēģis

 

Klausoties ziņas par eirozonas krīzi, rietumvalstu parādu ilgtermiņa problēmām un agresīvajiem centrālo banku monetārajiem stimulēšanas pasākumiem, ir saprotama investoru vēlme atrast tiešām drošus ieguldījumus saviem uzkrājumiem visapkārt valdošās nenoteiktības laikā. Zelts tiek uzskatīts par vienu no šādām alternatīvām. Par zelta priekšrocībām šobrīd runā ļoti daudz finanšu tirgus speciālistu un tā iespējamās pozitīvās īpašības, kā aizsardzība pret nenoteiktību finanšu tirgos un nākotnes inflācijas draudiem, ir plaši aprakstītas. Vairums analītiķu ir arī optimistiski par zelta cena izaugsmes perspektīvām. Piemēram, SEB savā 2011. gada decembra Commodity Monthly apskatā prognozē zelta cenu vidēji USD 2050 par Trojas unci 2012. gada laikā. Ja piepildīsies šī prognoze, tad zelta cena būs pieaugusi par aptuveni 25% kopš šā gada sākuma. Tomēr, pirms doties pirkt zelta stieni vai iesniegt savam brokerim uzdevumu pirkt kādu populāru zeltam piesaistītu finanšu instrumentu, ir vērts atcerēties, ka zelts nav bezriska ieguldījums. Zeltu noteikti nevar uzskatīt par "drošu" tikpat lielā mērā, kā augsta kredītreitinga valdības parādzīmes. Proti, ieguldījumi zeltā pieprasa, lai investoram būtu ļoti augsta riska noturība.


Pēdējo piecu gadu laikā ieguldījumi zeltā ir bijuši ārkārtīgi ienesīgi. Laikā no 2007. gada sākuma, piemēram, investīcijas vienā no lielākajiem biržā tirgotajiem ieguldījumu fondiem SPDR Gold Trust, kas veic ieguldījumus fiziskā zeltā, ir nodrošinājušas vidējo gada ienesīgumu gandrīz 20% apmērā, kopā pieaugot par 140% (skatīt 1. attēlu). Tajā pašā laika periodā, ieguldījumi ASV valdības parādzīmēs būtu nodrošinājuši kopējo ienesīgumu 40% apmērā, bet investīcijas ASV akciju tirgū būtu nesušas zaudējumus 11% apmērā (neņemot vērā saņemtās dividendes ).


1. attēls. Zelta cenas, ASV akciju cenu indeksa un ASV valdības vērtspapīru indeksa kopīgās izmaiņas (%, no 31-Dec-2006 līdz 31-Dec-2011)



Avots: Bloomberg, Yahoo.com


Zelta cenas straujā augšupeja var sniegt maldīgu priekšstatu par tā investīciju riska līmeni. Viena no plaši izmantotajām finanšu instrumenta riska mērauklām ir gada ienesīguma standartnovirze. Tā mēra ienesīgumu svārstīgumu - jo lielāka standartnovirze, jo lielākas svārstības ir attiecīgā instrumenta ienesīgumiem. Izmantojot pēdējo piecu gadu mēneša ienesīgumus, zelta (SPDR Gold Trust) gada ienesīguma standartnovirze ir 21%. Salīdzinājumam, tajā pašā periodā ASV akciju tirgus indeksam S&P 500 tā bija 19%, bet ASV valdības parādzīmju kopējam indeksam tā bija 5.3%. Tātad vēsturiskie dati liecina, ka zelta cena ir piedzīvojusi lielākas svārstības nekā akciju tirgus pat ar visu lielo kritumu finanšu krīzes laikā 2008. un 2009. gadā. Zelta cenas ikmēneša procentuālās svārstības var labi redzēt 2. attēlā. Pēdējo piecu gadu laikā, maksimālais zelta cenas kritums mēneša laikā ir bijis 16%, bet pieaugums 13%. Zinot šādas svārstības, zeltu noteikti nedrīkst uzskatīt par "drošu" ieguldījumu un investoram ir jābūt gatavam ievērojamām zeltā ieguldītā kapitāla vērtības svārstībām. Investīcijas zeltā prasa tādu pašu, vai pat augstāku, riska toleranci no investora kā ieguldījumi akciju tirgū. Turklāt, atšķirībā no akciju vai obligāciju tirgus, kur ieguldījuma cenas svārstības ilgtermiņā kompensē regulāri saņemtās dividendes vai procenti, zelta ienesīgumu veido tikai zelta cenas pieaugums.


2. attēls. Zelta cenas, ASV akciju cenu indeksa un ASV valdības vērtspapīru indeksa mēneša cenu vēsturiskās svārstības (% no 31-Dec-2006 līdz 31-Dec-2011)


 

Avots: Bloomberg, Yahoo.com


Zelts var būt labs papildinājums kopējā ieguldījuma portfelī, nodrošinot diversifikāciju un samazinot kopējo portfeļa risku (pēdējo 60 mēnešu laikā, zelta ienesīguma korelācija ar akciju tirgus ienesīgumu ir tuvu nullei). Tomēr, saprātīgāka pieeja ieguldījumu portfeļa diversifikācijā būtu izmantot visu izejvielu aktīvu klasi, kas ietver arī tādas komponentes kā naftu, pārtikas izejvielas un industriālos metālus, un neaprobežoties tikai ar vienu konkrētu, kaut arī plaši pazīstamu, dārgmetālu.

 

Šo mārketinga paziņojumu ir sagatavojusi AS "SEB banka". Tas satur vispārīgu mārketinga informāciju par AS "SEB banka" pieejamiem finanšu instrumentiem, ieguldījumu pakalpojumiem vai blakuspakalpojumiem. Lai gan informācija ir balstīta uz avotiem, kuri tiek uzskatīti par ticamiem, AS "SEB banka" neuzņemas atbildību par neprecizitātēm vai kļūdām, vai jebkādiem zaudējumiem, kas radušies no paļaušanās uz šo informāciju. Ja materiālā ir atsauce uz kādu ieguldījumu pētījumu, iesakām izlasīt pilnu pētījumu un tajā norādītās saistību atrunas. Lūdzu, ievērojiet, ka materiālā sniegtā informācija par nodokļiem ir balstīta uz šobrīd piemērojamiem likumiem, taču nodokļu likumi laika gaitā var mainīties. Nodokļu likumu izmaiņu rezultāts būs atšķirīgs katrā individuālā gadījumā. Ieguldījumi ir pakļauti riskiem. Ieguldījumu vērtība var palielināties vai samazināties un vēsturiskie rezultāti un/vai ienesīgums nav drošs rādītājs nākotnes rezultātu un/vai ienesīguma prognozēšanai un negarantē līdzvērtīgu rezultātu un/vai ienesīgumu nākotnē. Jūsu ieguldītais kapitāls nav garantēts un dažos gadījumos zaudējumi var pārsniegt sākotnējo ieguldījumu. Ja ieguldījumu fondi vai Jūs personīgi veicat ieguldījumu ārvalstu valūtās izteiktos finanšu instrumentos, ievērojiet, ka valūtas maiņas kursu izmaiņas var ietekmēt rezultātu un/vai ienesīgumu. Jūs pats uzņematies atbildību par lēmumu veikt ieguldījumu un Jums vienmēr pirms tā veikšanas vajadzētu iegūt papildus informāciju. Papildinformācijai lūdzam skatīt arī informatīvo brošūru finanšu instrumentiem, ieguldījumu pakalpojumiem vai blakuspakalpojumiem, kas pieejama AS "SEB banka" mājaslapā: www.seb.lv. Nepieciešamības gadījumā sazinieties ar savu AS "SEB banka" darījumu vadītāju.