SEB bankas komentārs par IKP 3. ceturksnī

Turpmākā izaugsme kļūs lēnāka

Statistiķu precizētie dati gan nemaina notikušo, tomēr liek nedaudz optimistiskāk vērtēt aizgājušā ceturkšņa ekonomikas veikumu. Tie rāda, ka gada laikā IKP ir pieaudzis par 6.6%. Straujākais kāpums bija vērojams būvniecībā un viesnīcās. Joprojām atzīstami veicās apstrādes rūpniecībai, tranzītam un tirdzniecībai. Uz šī fona, ar krietnu aktivitātes kritumu, izceļas nekustamā īpašuma nozare.

Pakāpeniska situācijas stabilizēšanās iekšzemē un labvēlīgie ārējās vides nosacījumi ir ļāvuši aktīvāk pievērsties uzņēmējdarbības attīstībai. Ja vērtē no izlietojuma aspekta, tad tieši investīcijas un fokuss uz eksportu ir saglabājuši galveno aktivitātes virzienu. Pieaudzis arī mājsaimniecību  patēriņš. Taču šie pozitīvie, IKP raksturojošie skaitļi un pavadošais optimisms ir sasnieguši savu maksimumu. Latvija nespēs izvairīties no ārējās vides ietekmes un sagaidāms, ka vērojamais kāpums parādu krīzes ietekmē pamazām sāks dzist.

Nākamgad sagaidām, ka krīzes sniegtais rūdījums ļaus saglabāt izaugsmi, lai arī tā kļūs mērenāka un bremzēs nodarbinātības un darba samaksas kāpumu. Tomēr ņemot vērā parādu krīzes iespējamo notikumu attīstības amplitūdu, izdarīt viennozīmīgus secinājumus par nākamā gada perspektīvām ir ārkārtīgi sarežģīti. Visticamāk, krīzes risinājumu gaidās un pirms iezīmējas skaidrāki attīstības scenāriji, pirmais pusgads būs kusls un nenoteiktības pilns. Liela loma būs finanšu stabilitātei reģionā, bet sarežģījumi eiro zonas banku sektorā var situāciju vēl pasliktināt. Uz šī fona daudz labākā kondīcijā esošais skandināvu banku sektors var radīt priekšrocības Baltijas uzņēmējdarbības attīstībai. Kreditēšana Latvijā ir kļuvusi aktīvāka un pieejamība investīcijām būs nozīmīgs faktors. Daudzu uzsākto projektu īstenošana nākamgad turpināsies. Fokusēšanās uz eksportu nāksies saglabāt, taču var nākties pārskatīt uzsvarus, respektīvi pārorientēties uz tirgiem, kuros saglabāsies labvēlīgāki apstākļi. Mājsaimniecību patēriņam ir iespējas turpināt augt, tomēr tas nebūs noteicošais aktivitātes virzītājs. Pirktspēja pieaugs lēni. Neskatoties uz gaidāmo recesiju eiro zonā, ja neradīsies nepieciešamība pēc papildus budžeta konsolidācijas, kopējais noskaņojums ekonomikā varētu saglabāties salīdzinoši pozitīvs.

Dainis Gašpuitis, SEB bankas makroekonomikas eksperts