SEB bankas komentārs par inflāciju

Inflācija mazinās, bet perspektīvas ietver nenoteiktību

Novembrī, neskatoties uz cenu pieaugumu un kritumu patēriņa grupās, vidējais cenu līmenis palika nemainīgs. Lielākā ietekme uz patēriņa cenu pieaugumu mēneša laikā bija dārzeņiem, tabakai, ēdināšanas pakalpojumiem un degvielai. Savukārt kritums bija vērojams pienam, sieram, olām, maizei, apaviem un personīgās aprūpes precēm. Rezultātā gada inflācija novembrī ir noslīdējusi līdz 4.2%. Salīdzinot ar pērnā gada novembri  preču cenas ir palielinājušās par +5.2%, kamēr pakalpojumu cenas cēlušās pieticīgāk (+1.4%).

Inflācija turpina attīstīties atbilstoši prognozēm, kas sola turpmāku pieauguma tempu mazināšanos un pozitīvāku ietekmi uz pirktspēju. Cenu kāpuma lejupslīdes pamatā ir eiro zonas parādu krīzes radītā nenoteiktība un gaidāmais pasaules ekonomikas izaugsmes sarukums, kas jau balansē uz recesijas robežas. Lai arī inflācijas prognozes nākamgad sola ļoti mērenu inflāciju, tendences pasaulē tomēr ietver nosacījumus, kam būs inflāciju veicinoša ietekme. Notikumu centrā ir gaidāmie vērienīgie, ar mērķi uzturēt aktivitāti ekonomikā, monetārās stimulēšanas pasākumi gan šajā, gan viņpus okeāna. Pārtikas izejvielu cenu izmaiņās lieli pārsteigumi īstermiņā nav saredzami. Taču neparedzamu iznākumu uz energoresursu cenām var atstāt Rietumvalstu un Irānas domstarpību eskalācija, kas var nopietni satricināt energoresursu cenas. Decembrī galveno toni cenu izmaiņās noteiks svētku atlaides un akcijas. Savukārt janvārī gaidāms atsitiens izmaksu kāpumā, ko nesīs dabas gāzes un siltumenerģijas sadārdzināšanās. Plānojot svētku tēriņus to būtu jāņem vērā.

Dainis Gašpuitis, SEB bankas makroekonomikas eksperts