SEB bankas komentārs par cenu izmaiņām jūnijā

Kā bija gaidāms, jūnijā patēriņa cenu indekss uzrādīja kāpumu, signalizējot deflācijas perioda izskaņas tuvināšanos. Tā mēneša laikā kopējais patēriņa cenu līmenis ir pieaudzis par 0.4%. Preču cenas kāpa par 0.5%. Šis cenu pieaugums lielā mērā balstās importa preču dinamikā, jo eiro vērtības kritums sadārdzina preču importu, piemērām, kas ienāk no Āzijas, īpaši Ķīnas. Pakalpojumu cenas mēneša laikā ir pakāpušās mērenāk jeb par 0.1%. Lielākā ietekme uz cenu kāpienu mēneša laikā bija siltumenerģijas tarifu un pārtikas cenu pieaugumam. Savukārt no stāvāka cenu kāpuma atturēja cenu sarukums degvielai, ēdināšanas pakalpojumiem. Izpārdošanas akciju ietekmē lētāki kļuva apģērbi un apavi.

Ja salīdzina šā gada jūniju ar 2009.gada jūniju, tad cenu līmenis joprojām ir par 1.4% zemāks. Tomēr to lielā mērā notur pakalpojumu cenu līmeņa kritums par 5.1%, kamēr preču cenas jau ir augstākas par pērnā gada līmeni (+0.1%).

Vērtējot turpmākās patēriņa cenu indeksa tendences jāsecina, ka tā turpina strauji virzīties inflācijas virzienā. Salīdzinājumā ar pērnā gada attiecīgo mēnesi tas joprojām uzrāda cenu kritumu, tomēr strauji mazinās un šāda tendence turpmākos mēnešos saglabāsies. Savukārt vērtējumā ar 2009.gada decembri, pirmajā pusgadā patēriņa grozs jau ir sadārdzinājies par 1.8%. To ir ietekmējis cenu kāpums siltumenerģijai (+27.8%), degvielai (+9.8%), augļiem un dārzeņiem (+32.9%). Sagaidāms, ka jau gada pēdējā ceturksnī cenu līmenis gada griezumā jau ieslīdēs pieauguma fāzē. Nozīmīgākie faktori, kam būs noteicošā loma cenu pieaugumā būs administratīvi regulējamām cenām, galvenokārt siltumenerģijas tarifiem, izmaiņām nodokļos un notikumiem eirozonā. Tāpat sagaidāms, ka liels svārstīgums un grūti prognozējama ir pārtikas un naftas un attiecīgi naftas produktu cenu turpmākā dinamika. Ekonomikas atgūšanās temps vai arī jauni satricinājumi var asi koriģēt naftas cenas. Savukārt laika apstākļi un pieprasījuma neatbilstība piedāvājumam var tikpat krasi ietekmēt pārtikas cenas pasaulē. Jāpiezīmē, ka Igaunijas cenu kāpums jūnijā turpinājās un uzrādīja inflāciju 3.5% apmērā. Tas būs turpmākais kaimiņu izaicinājums pēc eiro ieviešanas. Jo īpaši paši iedzīvotāju priekšā, lai eiro ieviešana nesaistītos ar lielu cenu pieaugumu. Tomēr eirozonas valstīs cenu kāpums jūnijā ir palēninājies un gaidāmo budžeta konsolidācijas pasākumu ietekmē to stāvs pieaugums nav gaidāms. Šāds pavērsiens savukārt signalizē par riskiem eksportam un atgūtajai konkurētspējai, ko rada tuvojošās inflācijas aprises.

Dainis Gašpuitis, SEB bankas makroekonomikas eksperts