SEB bankas komentārs par rūpniecības rādītājiem maijā

Maijā rūpniecības izlaides pieaugums turpinājās. Maijā, salīdzinot ar pērnā gadu maiju, rūpniecības produkcijas apjomi ir kāpuši par 13.3%, tai skaitā tādu pat kāpumu ir spējusi uzrādīt arī apstrādes rūpniecība. Maijā, gada laikā, lielākais kāpums bija elektrisko iekārtu (+51.3%), ķīmisko produktu (+41.2%) un koksnes izstrādājumu (+29.8%) ražošanā.

Šā gada piecos mēnešos apstrādes rūpniecības apjomu pieaugums gada laikā jau ir sasniedzis 7.4%. Lielāko devumu pieaugumā sniedz – koksnes izstrādājumu, ķīmiskās produkcijas un metālu ražošanas apjomu pieaugums. Savukārt no pērnā gada apjomiem turpina atpalikt farmācijas, nemetālisko ražojumu un mēbeļu produkcijas ražošana. Joprojām atpaliek arī pārtikas nozare (-2.2%), tomēr tai ir visi priekšnosacījumi šo gadu pabeigt ar pieklājīgu pieaugumu.

Patlaban ir labvēlīgi priekšnosacījumi, lai apstrādes rūpniecība, lai arī ar atšķirīgiem panākumiem, šogad saglabātu veselīgu nozares attīstības tempu. Tas galvenokārt notiek un notiks uz ārējo tirgu rēķina. Eksportam papildus ieguvumus sniedz ražotājcenu pieaugums eksporta produkcijai. Konkurētspējas pieaugums vidējā termiņā ļauj cerēt uz šādas tendences saglabāšanos. Taču ilgtermiņa rūpniecības perspektīvas ir vērtējamas neviennozīmīgi. No vienas puses konkurētspējas pieaugums ir labs pamats turpmākam eksporta virzītam rūpniecības pieaugumam. Arī zemais eiro kurss rada priekšrocības konkurencē, tai skaitā Eiropas valstu tirgos konkurējot ar Ķīnas un citiem Āzijas ražojumiem. Āzijā pamazām vērojama algu straujš pieaugums, kas sadārdzina to ražojumus, un, iespējams, liecina par pakāpenisku lēto izstrādājumu ēras beigšanos. Te gan jāmin, ka liela loma būs Ķīnas monetārajai politikai. No otras puses vēl priekšā ES valstu budžetu konsolidācijas pasākumi, kas var raisīt jaunu viļņošanos tirgos. Tomēr scenārijs par jauna būtiska atslābuma iestāšanos eirozonā ir maz ticams. Tāpat aktuāls ir jautājums par to kā tiks nodrošināta rūpniecības ilgtermiņa izaugsme, jo saglabājas akūta nepieciešamība pēc investīcijām un zināšanām, kas nepieciešamas turpmākai konkurētspējas un darbības attīstības nodrošināšanai.

Pozitīvisms nāk no Vācijas rūpniekiem, kas ziņo par eksporta pasūtījuma bumu. Tajā pašā laikā ir ziņas, kas liecina, ka jūnijā pasaules rūpniecības aktivitāte ir nedaudz pierimusi, kā ietekmē izskan minējumi, ka turpmākā pasaules ekonomikas izaugsme var kļūt mērenāka. Līdz ar to, kamēr valdīs tik daudz nenoteiktības un riski, ilgtermiņa prognožu vērtējumi ir neiespējami. Turpināsies noskaņojuma un ekonomikas rādītāju viļņošanās, kam attiecīgi pieskaņosies arī prognozes. Lielā mērā tas, kā veiksies Latvijas rūpniekiem ir pašu rokās. Pamazām iezīmējas tendence, kam vajadzētu pievērst uzmanību. Mainās pasaules ekonomisko spēku centri. Āzija pamazām no pasaules fabrikās kļūst par vienu no tās lielākajiem tirgiem, kura potenciālu sāk apzināties un tajā savu vietu mēģina ieņemt daudzas industriāli attīstītās valstis. Tikmēr, lai saglabātu uzņemto tempu, mums jāturpina darbs pie investīciju piesaistīšanas, birokrātijas atvieglošanas un biznesa vides uzlabošanas.

Dainis Gašpuitis, SEB bankas makroekonomikas eksperts