SEB bankas komentārs par mazumtirdzniecības veikumu maijā

Patēriņš joprojām vājš

Pozitīvās vēsmas ekonomikā joprojām ir samērā nenoteiktas un vēl nespēj ietekmēt inerci uzņēmušo lejupslīdi, kā dēļ patēriņš joprojām uzrāda kritumu. Darba samaksa turpina samazināties, savukārt bezdarbs joprojām ir augsts. Kā rāda mazumtirdzniecības maija dati, tad mazumtirdzniecības apgrozījums, salīdzinot ar aprīli, pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem salīdzināmās cenās, ir samazinājies par 0.4%. Pārtikas preču apgrozījums sarucis par 0.9%, bet nepārtikas preču mazinājies par 0.2%. No vienas puses kritums uzrāda nelabvēlīgās tendences mazumtirdzniecībā. Tomēr jāņem vērā sezonālās izlīdzināšanas efektu. Kopējā nozares apgrozījuma dinamika faktiskajās cenās atbilst citu gadu dinamikai, kad pēc salīdzinoši vājākiem janvāra un februāra mēnešiem, sākot ar martu, ar katru mēnesi nozares apgrozījums ir audzis.

Ja salīdzina šā gada maiju ar pērnā gada maiju, tad mazumtirdzniecības apgrozījums krities par 8.4%. Kritumu pastiprina degvielas apgrozījuma samazināšanās, bez kura mazumtirdzniecības apgrozījums ir krities par 6.8%. Tas norāda, ka mazāk un apdomīgāk tiek plānoti izbraukumi un vairāk ekonomēts uz degvielu. Turpmākajos mēnešos mazumtirdzniecības apgrozījums gada izteiksmē turpinās uzrādīt kritumu un virzīsies stabilizācijas virzienā. No vienas puses tas notiks zemās bāzes dēļ, gan savu artavu dos noskaņojuma uzlabošanās un to nozaru darbinieki, kuros novērojams aktivitātes pieaugums. No otras puses sagaidīt straujus uzlabojumus nav pamata. Turpināsies valsts budžeta konsolidācija, kas nesīs izmaiņas nodokļos, tarifu u.c. izmaksu pieaugums. Uz gada beigām, ja novērojamā atgūšanās turpināsies, patēriņš varētu sasniegt savu zemāko punktu.  Turklāt jāņem vērā, ka kritumā iekļaujas arī patēriņš, kas ieslīdējis pelēkajā ekonomikā.

Nenoliedzami, krīze ir ieviesusi savas korekcijas iedzīvotāju paradumos. Lielāka uzmanība ir pievērsta pašu iespējām izaudzēt vajadzīgos pārtikas produktus, kā arī pārskatīt nepieciešamību pēc jaunu nepārtikas preču iegādes. Tādēļ korekcijas mazumtirdzniecības apgrozījumā turpināsies arī uz pieprasījuma struktūras izmaiņām. Piemēram mazāk dominēs luksusa preces, bet lielāka vērība izvēlē būs praktiskumam. Liela loma, ko apstiprina Konkurences padome, būs tieši cenu politikai un komersantu spējām būt elastīgam. Iedzīvotāju vēlmes un vajadzības krīze nav mazinājusi, tādēļ tie meklēs alternatīvas citu valstu veikalos un tirgos, arī vairāk pievērsīsies e-veikalu dotajām iespējām. Tādēļ nozares komersantiem ir jāapliecina tirgotāja statuss, kas nozīmē, ka tirgošanās ir nepārtraukts process, kurā labumu gūst abas puses. Patlaban tas vairāk atbilst pārdošanas procesam, ko veic pārdevēji.

Dainis Gašpuitis, SEB bankas makroekonomikas eksperts