Balansēšana uz recesijas robežas

Situācija pasaules ekonomikā kļūst arvien nopietnāka. Atšķirīgas intereses un nepilnīga problēmu apzināšanās ir mazinājusi uzticību krīzes pārvarēšanas centieniem. Tādēļ pasaules ekonomikas izaugsme 2012.gadā balansēs uz jaunas lejupslīdes sliekšņa. Neskaidras izredzes sola arī 2013.gads. Iekšzemes kopprodukts 34 rūpnieciski attīstītajās valstīs 2012.gadā pieaugs par 1.2 procentiem un 1.8 procentiem 2013.gadā. Iespējamība, ka izaugsme var izrādīties sliktāka nekā prognozēts ir lielāka par iespēju, ka izaugsme pārsniedz prognozes. Galvenie faktori ir eiro zonas krīze un finansējuma pieejamības sašaurināšanās. Rezultātā eiro zonu nākamgad sagaida recesija  (-0.4 procenti). ASV ekonomika augs spēcīgāk. Gaišākas perspektīvas, ar pieaugumu par aptuveni 8 procentiem, sagaida Ķīnu. Tomēr, sarežģījumu būvniecības nozarē dēļ, riski ir pieauguši arī šajā valstī. Vēl pirms vairākiem mēnešiem aktuālais secinājums, ka ātru un vienkāršu risinājumu pasaules un eiro zonas problēmām nav, paliek spēkā. Ceļā uz līdzsvaru nāksies pavadīt vairākus gadus, un rezultāts izpaudīsies kā dzīves līmeņa pazemināšanās daudzās attīstītajās valstīs.

Patlaban pasaules ekonomikai ir nepieciešami stimuli, kas spētu noturēt izaugsmi. Lēnāka izaugsme padarīs grūti sasniedzamu uzdevumu fiskālo iztrūkumu samazināšanai un palielinās politisko risku. Savukārt, turpmāko taupības pasākumu noteikšanas iespējamību samazina pārāk lielais risks, ka tie ietekmēs izaugsmi un palielinās sociālo  spriedzi.

Lai gan iespēja īstenot stimulēšanas pasākumus Eiropā ir ierobežotas, tā būs starp galvenajām prioritātēm. Globālās inflācijas samazināšanas apstākļos, varētu ieskicēties monetārās politikas scenārijs, kurā Centrālās bankas sastopas ar pieaugošu politisko spiedienu, lai turpinātu stimulējošu monetāro politiku. Eiropas Centrālā banka izmantos ierobežotās manevrēšanas iespējas un pazeminās refinansēšanas likmi līdz 1.0 procentam un nākamgad papildinās vērtspapīru portfeli par 500 miljardiem EUR. Tikmēr banku sektora pārkārtošana un jauno noteikumu ieviešana palielina kredīta tirgus krituma iespējas. Valstu politiskās sistēmas saskarsies ar nopietnu izturības pārbaudi, lai īstenotu nepieciešamās, bet sabiedrībā nepopulārās "jostas savilkšanas" pasākumus. Pastāv liels politiskās nenoteiktības un nestabilitātes risks starptautiskā līmenī.

Valdošās neskaidrības pamatā ir eiro projekta nākotne. To rada būtiskas strukturālas neatbilstības vairākās eiro zonas ekonomikās, nepilnības finanšu sistēmā un eiro zonas institucionālās  sistēmas trūkumi. Tas kavēs izaugsmi, spiedīs uzņēmējus un finanšu iestādes gatavoties dažādiem iespējamiem scenārijiem. Līdzšinējie krīzes risinājumu mēģinājumi nav ieguvuši investoru, centrālo banku un suverēno investīciju fondu uzticību. Palielinot valsts obligāciju pirkšanu, ECB atrisina valstu īstermiņa likviditātes problēmas un sniedz politiskajiem līderiem laiku, lai risinātu maksātspējas, konkurētspējas un eiro zonas sistēmas nākotnes jautājumus. Tajā pašā laikā tas mazina politisko spiedienu veikt tik nepieciešamās reformas. Lai arī ir iezīmējušies risinājumi, kas nodrošinātu eiro projekta izdzīvošanu, politiķiem vēl nāksies ieguldīt milzu darbu un pārliecināt Eiropas Savienības pilsoņus par to nepieciešamību.  

Pēdējos mēnešos ASV ekonomikas rādītāji izrādījušies nedaudz labāki par iepriekš prognozētajiem un lejupslīdes risks ir samazinājies. 2012. gadā tiek prognozēta izaugsme 1.7 procentu apmērā, savukārt 2013. gadā —2.3 procentu apmērā. Nākamajos divos gados bezdarba līmenis saglabāsies augsts - 9 procenti. Mājokļu tirgus vēl nav sasniedzis zemāko punktu, kas samazina mājsaimniecību pirktspēju un apvienojumā ar eiro zonas problēmām kavē ASV izaugsmi. Pastāv arī liels, ar fiskālo politiku, saistīts risks. Ja Kongress nepagarinās ilgtermiņa bezdarbnieku pabalstu izmaksāšanas un mājsaimniecībām paredzēto nodokļu atvieglojumu termiņu, kas beidzas šogad, izrietošais tēriņu samazinājums ierobežos ekonomikas izaugsmi. Šī ietekme nākamgad varētu veidot gandrīz 2 procentus no IKP. Jebkuri jauni saasinājumi, kas saistīti ar ASV budžeta ilgtermiņa izstrādi, veicinās patēriņa un kapitāla izdevumu samazināšanos.

Baltijas valstīm neizdosies izvairīties no Eiropas ekonomikas lejupslīdes ietekmes. Igaunija, Latvija un Lietuva izjutīs uz eksportu balstītas izaugsmes palēnināšanos. Līdzšinējā stingrā taupības politika un algu samazinājumi bijuši smagi, taču ļāvuši kāpināt konkurētspēju, kas šādos apstākļos var izrādīties īpaši noderīga. IKP pieaugums 2012. un 2013. gadā būs robežās no 2–4 procentiem gadā. Pārdomāta iekšzemes pieprasījuma veicināšana palīdzēs uzturēt izaugsmi. To īstenot palīdzēs pirktspējas kāpums, kas uzlabosies pateicoties mērenākai enerģijas un pārtikas cenu inflācijai. Taču situācijas uzlabošanās darba tirgū būs lēna. Darba tirgū valdošās strukturālās problēmas un satraucošās demogrāfiskās tendences nopietni apdraud valstu ilgtermiņa ekonomikas izaugsmes perspektīvas.

Dainis Gašpuitis, SEB bankas makroekonomikas eksperts