SEB bankas komentārs par bezdarbu 2. ceturksnī

Kā liecina CSP jaunākie apsekojuma rezultāti, šā gada 2.ceturksnī Latvijā bija 225.8 tūkstoši darba meklētāju jeb 19.4% no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem. Ceturkšņa laikā bezdarba līmenis ir krities par vienu procentpunktu, tomēr ir par 2.7 procentpunktiem lielāks nekā pērnā gada otrajā ceturksnī.

Ekonomiskās aktivitātes pieaugums, kas atspoguļojas nozaru rādītājos salīdzinājumā ar iepriekšējo periodu ir ļāvis bezdarba līmenim nedaudz nokristies. Liela loma ir sezonas darbiem, kuriem beidzoties, bezdarba līmenis varētu nedaudz pakāpties pirmā ceturkšņa rādītāja virzienā. Jauni rekordi, visticamāk, sasniegti netiks. Tomēr strauji uzlabojumi arī nav gaidāmi, izmaiņas bezdarba rādītājos sekos ekonomikā vērojamajai tendencei ar noteiktu laika nobīdi. Respektīvi, augstāko punktu bezdarba līmenis sasniedza tieši šā gada pirmajā ceturksnī (20.4%), kad ekonomikā lielākais kritums jau bija aiz muguras un sāka iezīmēties pozitīvās tendences.

Kā rāda statistika, strauji audzis to darba meklētāju loks, kas ilgstoši ir bez darba. To skaits, salīdzinot ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu, palielinājies gandrīz divas reizes jeb par 45.6 tūkstošiem. Turklāt saglabājas liels darba meklētāju skaits ar darba pieredzi. Visticamāk šie bezdarbnieki ir to nozaru darbinieki, kas piedzīvojušas vislielāko kritumu un tuvākajā laikā tik daudz strādājošos atpakaļ uzņemt nespēs. Daļa šādu darba meklētāju nāk arī no publiskā sektora. Tādēļ liela loma būs nodarbinātības politikai jeb valsts aktīvai rīcībai piedāvājot pārkvalifikācijas iespējas un bezdarbnieku spējai rast savu prasmju pielietojumu citā profesijā, kā arī pieņemt jaunos nosacījumus darba tirgū.

Jāatzīmē, ka stabilizējas ekonomiski neaktīvo iedzīvotāju skaits. Tas, salīdzinot ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu, ir palielinājies par 4.1%. No šīs grupas kā potenciālos darba meklētājus var uzskatīt 44.1 tūkstoti iedzīvotāju, kas ir zaudējuši cerības atrast darbu vai arī nezina, kur un kā to meklēt. Tas ir resurss ar kuru ir iespējams rēķināties un uzrunāt, pirms runāt par imigrācijas nepieciešamību. Salīdzinot ar 2009.gada 2.ceturksni, cilvēku skaits, kas zaudējuši cerības atrast darbu, ir palielinājies vien par nepilnu tūkstoti.

Patlaban iezīmējas pretrunīgas tendences un sagaidāms, ka tuvākajos gados būs vērojama paradoksāla situācija. Nostiprinoties ekonomiskajai izaugsmei, kas varētu rādīt noturīgāku veikumu jau nākamgad, priekšplānā izvirzīsies tieši bezdarba jautājums. Neskatoties uz to, ka ekonomika uzrādīs pieaugumu, bezdarba līmenis saglabāsies augsts, forumos tiks diskutēts par došanos emigrācijā, bet darba devēji intervijās sūkstīsies par darbinieku trūkumu. Tas saglabās savu aktualitāti vēl vairākus gadus uz priekšu, bet radušās situācijas risinājums būs meklējams izglītības sistēmas reformās jeb tās spēju sagatavot iedzīvotājus atbilstoši ekonomikas vajadzībām.

Dainis Gašpuitis, SEB bankas makroekonomikas eksperts