SEB bankas vērtējums par jaunākajiem datiem attiecībā uz mājsaimniecību parētiņa izdevumiem

Ekonomiskā lejupslīde atspoguļojas arī mājsaimniecību patēriņa izdevumu samazinājumā, kas 2009. gadā procentuāli ir gandrīz līdzvērtīgs iekšzemes kopprodukta kritumam. Mājsaimniecību patēriņa izdevumu apjomu samazinājumu primāri ietekmēja ienākumu kritums, lai gan pērn pesimisma iespaidā tēriņus atlika arī tie iedzīvotāji, kuriem ienākumi nebija tik strauji kritušies. Mājsaimniecību budžetu apsekojuma rezultāti liecina, ka pērn vairums Latvijas mājsaimniecību pārskatījušas savas izdevumu pozīcijas, samazinot izdevumus gan uz pirmās nepieciešamības precēm, gan arī citām precēm un pakalpojumiem. Būtiski samazināti ilglietošanas preču, tajā skaitā, ar mājokli saistīto preču, izdevumi, apģērbiem un apaviem tērētās naudas summas (to ietekmēja gan tas, ka mājsaimniecības pirka mazāk apavus un apģērbus, gan arī cenu kritums šajās preču grupās). Tāpat iedzīvotāji mazāk sākuši apmeklēt ēdināšanas pakalpojumu iestādes, kā arī mazāk naudas atlicinājuši atpūtai un izklaidei.

Patēriņa izdevumu struktūrā var redzēt pārtikas izdevumu īpatsvara palielināšanos no 25.6% 2008. gadā līdz 26.7% pērn. Būtiski pieaudzis par mājokli tērēto mājsaimniecību izdevumu īpatsvars – no 11.9% līdz 15.5%. Kopējais mājsaimniecību izdevumu samazinājums un pirmās nepieciešamības preču un pakalpojumu (pārtika, mājoklis, transports) īpatsvara pieaugums klasiski raksturo vispārējo dzīves līmeņa krišanos. Jāatzīmē gan, ka Latvijā vērojamā ekonomiskā lejupslīde vairāk ietekmējusi tieši ekonomiski aktīvos iedzīvotājus, kuri darba vietu zaudēšanas vai darba algas samazinājumu rezultātā bija spiesti procentuāli daudz būtiskāk samazināt savus izdevumus nekā ekonomiski neaktīvie iedzīvotāji, piemēram, pensionāri, kuru ienākumi nekritās procentuāli tik strauji kā strādājošo ienākumi, tādējādi pensionāru mājsaimniecību izdevumu apjoms saglabājies aptuveni 2008. gada līmenī.

2010. gadā kopējie mājsaimniecību patēriņa izdevumi latu izteiksmē turpinās samazināšanās tendenci un būs vēl mazāki nekā pērn, atsevišķās pozīcijās samazinājums būs cenu krituma dēļ, citās uz iegādāto preču un pakalpojumu samazinājuma rēķina. Lai arī šā gada pirmajā pusē izdevumi par mājokli vairumam Latvijas iedzīvotāju bija zemāki nekā 2009.gada attiecīgajā periodā, šie izdevumi līdz ar dabasgāzes cenas palielinājumu un tam sekojošu siltumenerģijas cenas kāpumu rudenī atkal palielinās mājsaimniecību izdevumus par mājokli, tādējādi ar mājokli saistīto izdevumu īpatsvars kopējā izdevumu struktūrā arī šogad būs salīdzinoši liels.

Edmunds Rudzītis, SEB bankas sociālekonomikas eksperts