SEB bankas analīze par Maksājumu bilanci maijā

Maija statistika joprojām turpina uzrādīt ievērojamu Kārtējo maksājumu konta (KMK) pārpalikumu, kas sasniedzis 82.1 milj. latu, bet piecos mēnešos veido jau 428 milj. latu. Gadiem nemainīgi negatīvās tirdzniecības bilances saldo ar nelielu pārpalikumu nosedz pakalpojumu bilances pozitīvais saldo. Jau ierasts, ka KMK pārpalikumu palielina ārvalstu kapitāla uzņēmumu zaudējumi, kas maijā veido 13.2, bet piecos mēnešos 132.5 milj. latu. Par tādu apjomu attiecīgi samazinās ieguldījumu ienākumu izmaksai nepieciešamā summa. Otrajā pusgadā zaudējumu apmērs samazināsies, jo sagaidāms, ka banku sektors sāks uzrādīt daudz labākus rādītājus, kas attiecīgi samazinās arī KMK pārpalikumu. Tādēļ KMK pārpalikuma visdrīzāk jau ir aiz muguras. Pozitīvu bilanci sniedz kārtējo pārvedumu konts, kurš parāda dažādus maksājumu saņemšanu un peļņu no izmešu kvotu tirdzniecības.  

Kapitāla konts joprojām ir ar pozitīvu saldo, jo to uztur ienākošās ES finansējuma plūsmas. Savukārt finanšu konts uzrāda negatīvu plūsmu 525 milj. latu apmērā. To veido negatīvā investīciju plūsma, kas piecos mēnešos veido 132 milj. latu. Tomēr mīnusi nav vērtējami krasi negatīvi. Latvijas investīcijas ārzemēs ir atbalstāma lieta, jo veicina gan tirgu apgūšanu, gan zināšanu un iespēju paplašināšanu. Savukārt mīnusi investīcijām Latvijā veidojas galvenokārt uz jau minēto ārvalstu uzņēmumu zaudējumu rēķina un uzlabo KMK. Tas gan liecina par biznesa nelabvēlīgo vidi, kas ierobežo arī turpmākās attīstības iespējas. Tomēr līdzīgi kā šo zaudējumu formālo ietekmi uz KMK, attiecīgi ir vērtējama to ietekme uz finanšu kontu, jo neveido reālu naudas plūsmu. Citas un investīcijas pašu kapitālā turpināja ieplūst. Citu ieguldījumu kontā būtiskākās pārmaiņas ietekmē valdības saņemtais starptautiskais aizdevums un tas, ka komercbankas turpina dzēst savas ilgtermiņa un īstermiņa kredītus, tajā pašā laikā tiek piesaistīti nerezidentu pieprasījuma noguldījumi.

Šo gadu, visticamāk, KMK noslēgs ar ievērojamu pārpalikumu, kas gan būs mazāks par 2009. gadā sasniegto. Turpmākajos ceturkšņos banku un citu ārvalstu kapitāla komersantu zaudējumi samazināsies un parādīsies arī peļņa. Līdz ar to pamazām saruks to pozitīvā ietekme uz KMK, bet uzlabosies investīciju konts. Lai arī pakalpojumu bilance saglabāsies pozitīva, tā apjomu noturēt būs ļoti sarežģīti. Tranzīta nozares veikums šogad atpaliek no pērnā gada rādītājiem. Ņemot vērā resursu importa apjomus un reeksporta apjomus, preču eksportu pārsvaru pār importu sasniegt neizdosies. Savukārt finanšu konts joprojām uzrādīs negatīvu plūsmu. Turpināsies kredītu un parādu dzēšanas periods. Aktuālākais jautājums būs ārvalstu investīcijas, kas attīsta tautsaimniecības un eksporta potenciālu.

Dainis Gašpuitis, SEB bankas makroekonomikas eksperts