SEB bankas komentārs par ārējo tirdzniecību maijā

Nenotveramais imports

Maijā eksports saglabāja uzņemto kāpuma tempu un uzrādīja 34.6% pieaugumu un sastādīja 374.9 miljonus latu, kamēr imports palēcās jau par 25.2% un veidoja 450.4 miljonus latu. No 51 miljona latu aprīlī, maijā bilances iztrūkums pieauga līdz 75.5 miljoniem latu. Eksports uzrāda ievērojamu kāpumu gandrīz visās sadaļās, ļaujot ar optimismu vērtēt uzrādīto tendenci. Taču, kā bija gaidāms, eksporta kāpums nes līdzi importa kāpumu, kas norāda uz lielo reeksporta efektu. Iekšējais patēriņš ir ievērojami krities un tas atkopsies ļoti pakāpeniski. Tādēļ liela nozīme ekonomikas izaugsmei būs turpmākajām eksporta pieauguma iespējām, taču precīzāk to raksturos apstrādes rūpniecības aktivitātes pieaugums, kas pagaidām tādu kāpumu neuzrāda. Tas nenotiks zibenīgi, tādēļ tirdzniecības bilances izlīdzināšanās vēl ir tāla perspektīva. Attīstoties šai nozarei ātrāk uzlabosies arī nodarbinātības rādītāji. Sagaidāms, ka straujais eksporta kāpums reeksporta ietekmē saglabāsies. Noturoties labvēlīgiem apstākļiem konkurētspējai un veiktajām reformām, sagaidāms, ka pieaugs arī apstrādes rūpniecības devums.

Merkantilisma idejas mūsdienu izpratnē joprojām tiek atbalstītas vairumā valstu, jo ļauj akumulēt ievērojamus līdzekļus, kas kalpo par labu ekspansijas un politisko ambīciju resursu. To labi parāda Ķīnas piemērs, kā dēļ Rietumvalstis palielina spiedienu šīs un citu valstu virzienā, lai turpmākais pieaugums vairāk tiktu balstīts uz vietējā patēriņa nevis eksporta rēķina. Arī Latvijas kaimiņi aktīvi īsteno eksporta ekspansiju ar mērķi nodrošināt izaugsmes izredzes.  Latvijā straujās izaugsmes gados eksporta attīstībai netika pievērsta pienācīga uzmanība, kā dēļ arī atkopšanās ritēs lēnāk. Tikmēr uzņemtais virziens ir jāturpina un turpmākais eksporta veikums ir jāvērtē apstrādes rūpniecības kontekstā, vērtējot tās attīstības un eksporta iespējas. Jābilst, ka finanšu krīze ir likusi daudzas valstis pārvērtēt līdzšinējo ārējās tirdzniecības politiku. Tagad, lai apmaksātu krīzes radītos tēriņus, tās ir spiestas pievērsties eksportam un turpmāko izaugsmi vērtēt tieši ārējo tirgu iekarošanas kontekstā.

Dainis Gašpuitis, SEB bankas makroekonomikas eksperts