SEB bankas komentārs par IKP 3.ceturkšņa datiem

Uzņemtais temps priecē, bet jau drīzumā gaidāmas korekcijas

Ātrais IKP novērtējums liecina, ka trešajā ceturksnī ekonomikas aktivitāte turpināja kāpt, gada laikā uzrādot pieaugumu 5.7% apmērā. Trešajā ceturksnī ir strauji kāpusi tirdzniecības aktivitāte. Lai arī rūpniecība saglabā labu izaugsmes tempu, tas pakāpeniski noplok. Pēc ilgstošas lejupslīdes arī būvniecības nozare ir pārspējusi pērnā gada rādītājus. Lai arī uzrādītais IKP pieaugums neatbilst pozitīvākajām prognozēm, visticamāk, tas jau ir sasniedzis augstāko punktu.

Jāņem vērā, ka statistikā atspoguļo trešā ceturkšņa datus, bet ekonomikas vērtējums lielākajā daļā ES valstu ir turpinājis pasliktināties. To raksturo valdošā nenoteiktība par, galvenokārt ES, attīstības perspektīvām, kas licis šo ekonomiku patērētājiem kļūt piesardzīgākiem tēriņos, bet uzņēmējiem investīcijās. Savukārt valdības spiestas īstenot taupības pasākumus un celt nodokļus, kas esošās tendences pastiprina. Eirozonas ekonomikas izaugsmes prognoze ir pārskatītas uz leju. SEB prognozē, ka eirozonas izaugsme nākamgad būs uz pusi zemāka, kā tika prognozēts vēl septembra beigās. Respektīvi nākamgad eirozonas izaugsme tiek prognozēta 0.5% apmērā, pretstatā 1.7% šogad. Uzmanības centrā būs Grieķijas un Itālijas spēja tikt galā ar uzdevumiem un paglābtu pārējās zonas valstis no parādu krīzes izplešanās. Tikmēr arī pārējo dalībvalstu uzdevums būs ārkārtīgi grūts, jo veicot taupības pasākumus vienlaicīgi nāksies pievērsties izaugsmes nodrošināšanas pasākumiem.

Tādejādi nākas secināt, ka līdzšinējā, uz eksportu un to saistītām nozarēm balstītā izaugsme, nespēs uzturēt pašreizējo izaugsmes tempu. Balansējošu ietekmi varētu sniegt tirdzniecības partneru aktivitāte Austrumos, tai skaitā Krievijā, kā arī jaunu un augošu tirgu apgūšana. Liela loma būs gaidāmajām prezidenta vēlēšanām Krievijā un no tā izrietošie politiskie uzstādījumi, kā dēļ tiks gādāts par ekonomikas izaugsmes noturību. Rezultātā Krievijas ekonomikas izaugsme nākamgad ir sagaidāma šā gada līmenī. Neskatoties uz ārējās vides radītajiem izaicinājumiem, konsolidācijas noslēgšanās un reitingu uzlabošana varētu sniegt pozitīvu ietekmi uz noskaņojumu Latvijas ekonomikā. Pie nosacījuma, ka, ja neīstenojas recesijas scenārijs, patēriņš un investīciju pieaugums saglabāsies, kas atspoguļosies arī nodarbinātībā. Patlaban vērojamais mazumtirdzniecības pieauguma bums, pirms tas ieies saprātīgākā gultnē, varētu saglabāt inerci vēl turpmākos mēnešus. Līdz ar to pozitīvā tendence pēc inerces vēl būs vērojama gada pēdējā ceturksnī, bet nākamgad izaugsme saruks izteiktāk un tā kļūs nevienmērīgāka.

Dainis Gašpuitis, SEB bankas makroekonomikas eksperts