SEB bankas komentārs par ātro IKP novērtējumu 2.ceturksnī

CSP veiktais ātrais novērtējums liecina, ka otrajā ceturksnī IKP gada laikā ir samazinājies par 3%. Krituma tempi gada griezumā ir sarukuši uz pusi. Uzlabojumi ir manāmi vairākos sektoros, kas galvenokārt ir eksporta virzīti. Stabilu kāpumu šogad turpina uzrādīt rūpniecības nozare. Taču tas pagaidām vēl nedod būtiskāko, tā vilkme ir nepietiekama, lai ievilktu pārējās nozares. Joprojām vāji rādītāji ir pakalpojuma nozarēs, ko ietekmē vajā pirktspēja. Lielākais kritums saglabājas būvniecībā.

Otrajā ceturksnī, salīdzinot ar iepriekšējo periodu, ekonomika lēnākā tempā kā prognozēts, bet turpinājusi pieaugt. Sezonāli neizlīdzinātie dati uzrāda kāpumu 13.4% apmērā, taču veicot sezonāli izlīdzināšanu, kāpums tiek vērtēts vien 0.1% apmērā. Pieejamie dati norāda, ka pret iepriekšējo periodu kāpumu spēja uzrādīt gan rūpniecība, gan mazumtirdzniecība. Pozitīvus pavērsienus un par šo tendenču nostiprināšanos signalizē arī citas nozares. Tomēr CSP veiktais aprēķins to neapstiprina. Faktorus, kas to ir ietekmējis, varētu sniegt statistiķi. Tāpat jārēķinās, ka tā ekonomiskās aktivitātes pieauguma daļa, kas ir manāma, bet atrodas ēnā, statistikā neuzrādās.

Otrais ceturksnis ir iezīmējis pozitīvo tendenču turpinājumu. Tomēr nepārliecinošais veikums liek saglabāt piesardzīgo vērtējumu arī turpmākajiem periodiem. To lielā mērā turpinās noteikt ārējie faktori, tas, kā tiks vadīta parādu krīze eirozonā, kāda būs pasaules ekonomikas izaugsme un cik veiksmīgi Latvija turpinās eksporta ekspansiju. Jāpiezīmē, ka pēdējā laikā optimisms saistībā lielvaru ekonomiku perspektīvām ir nedaudz pieplacis un nenoteiktība joprojām ir visai liela. Tomēr Latvijas ekonomikai ir pamats turpināt virzīties izaugsmes virzienā. Atkopšanās saglabāsies nevienmērīga, tādēļ aktivitātes izlīdzināšana būs ļoti nozīmīga, lai neveidotos nesabalansētība un risinātos nodarbinātības jautājums. Lielākā aktivitāte būs vērojama uz eksportu virzītajās nozarēs, bet apstākļi iekšējā tirgū saglabāsies visai saspringti. Uz rudens pusi situācija būtiski neuzlabosies, lai arī kritums mazināsies (galvenokārt bāzes efekta ietekmē). To lielā mērā ietekmēs plānojamās izmaiņas nodokļos un izmaksu par mājokli pieaugums. Plusi gada izteiksmē visticamāk trešajā ceturksnī vēl nebūs, tomēr to ir iespējams sagaidīt gada pēdējā ceturksnī. Lai arī var teikt, ka zemākais punkts ir aiz muguras un pozitīvās ziņas no ekonomikas turpinās pienākt, sabiedrība to izjutīs ilgāka laika periodā. Lielāka noteiktība iezīmēsies ne ātrāk kā pēc gada, kad iezīmēsies skaidrība ap budžetu, nodokļiem, atsāksies atalgojuma pieaugums un būs lielāka noteiktība par apstākļiem darba tirgū. Lielākais izaicinājums ir nodrošināt ilgtermiņa izaugsmi, jo pat neliela, bet nevienmērīga izaugsme draud ar stagnāciju darba tirgū un attiecīgi un emigrācijas saglabāšanos.

Dainis Gašpuitis, SEB bankas makroekonomikas eksperts