Bezdarbs

06. augusts, 2010 Pašreizējā situācija nodarbinātības jomā turpina būt saspringta. Taču pēdējos mēnešos iezīmējas bezdarba mazināšanās tendence. To nosaka vairāku faktoru kopums, no kuriem nevar izdalīt kādu vienu dominējošo. Pirmām kārtām to ietekmē novērojamās ekonomiskās aktivitātes pieaugums. Eksporta kāpums aktivizē nodarbinātību uz to strādājošajos uzņēmumos. Tāpat aktivizējusies ir tūrisma nozare, kas reizē ar citu nozaru sezonālajiem darbiem ir radījusi papildus stimulu nodarbinātības kāpumam. Tāpat normalizējoties apstākļiem, vairāki uzņēmumi sāk domāt par attīstību, atsevišķi arī spiesti konstatēt, ka veiktie darbinieku skaita optimizācijas pasākumi ir bijuši pārmērīgi. Sava artava bezdarbnieku rindu samazinājumam ir arī mazāk patīkamiem faktoriem. Izbeidzoties bezdarbnieka pabalstiem, ne visi iedzīvotāji saskata jēgu palikt bezdarbnieku reģistrā. Tāpat arī darba iespēju sarukuma rezultātā daudzi dodas tā meklējumos ārpus Latvijas.

Runājot par reālo situāciju darba tirgū viedokļi noteikti būs ļoti dažādi. Jāapzinās, ka šis skaitlis atspoguļo tās personas, kas ir vecumā no 15 – 62 gadiem, kuras reģistrējušās Nodarbinātības valsts aģentūrā un kurām piešķirts bezdarbnieka statuss. Noteikti ir pietiekami daudz arī vecāka gadagājuma iedzīvotāji, kas gribētu un spētu strādāt, bet nekvalificējas bezdarbnieka statusam. Tādēļ darba meklētāju skaits noteikti ir daudz lielāks, kuru aplēses veic CSP. Tomēr arī šī statistika atspoguļo darba meklētāju skaitu, kas ir ekonomiski aktīvi. Tie, kas ir zaudējuši cerību atrast darbu, tiek iekļauti pie ekonomiski neaktīvajiem un netiek iekļauti darba meklētājos. Ir pamats uzskatīt, ka rodot iespēju, vismaz daļa no tiem būtu gatavi atsākt strādāt.

Tāpat jāpiezīmē, ka neskatoties uz augsto bezdarbu, publiskajā telpā ir pietiekami daudz uzņēmēju viedokļu, ka trūkst viņu prasībām atbilstošu darbinieku. Patlaban toni darba tirgū nosaka darba devējs. Turklāt ir daļa darba meklētāju, kas izvēlas nestrādāt, ja netiek piedāvāta viņu vēlmēm atbilstoša darba samaksa un apstākļi. Tāpat jārēķinās ar ēnu ekonomiku, jo kā rāda VD inspekcijas informācija, daļa (aptuveni trešdaļa) bezdarbnieku ir nelegāli nodarbināti.

Uz rudens pusi pierims sezonālie darbi, kas var atkal pavilkt bezdarba līmeni uz augšu. Sava ietekme būs arī turpmākajam konsolidācijas procesam, bet tam vairs nebūs nozīmīga ietekme uz bezdarba rādītājiem. Tomēr nav pamata sagaidīt to atgriešanos iepriekšējos augstumos.

Vērtējot turpmākās tendences ir jāatzīst, ka situācija darba tirgū turpinās būt saspringta vēl vairākus gadus. Ekonomiskā izaugsme būs lēnāka nekā iepriekšējos periodos. Pakalpojumu sektors atkopsies pakāpeniski un nebūs spējīgs ātri absorbēt bezdarbnieku skaitu vismaz ne tajā apjomā kā pirms krīzes. Savukārt arī uz eksportu strādājošie uzņēmumi situāciju īsā laika posmā atrisināt  nespēs. Lielai daļai nāksies meklēt pārkvalifikācijas iespējas, mainīt profesijas, uztveri un gaidas par vēlamo samaksu. Ja pavērtē straujās izaugsmes gadus, tad pat šajos gados bezdarbs mazinājās pakāpeniski. Pieņemot, ka ekonomika turpinās pieaugumu, daudz maz ekonomikai atbilstošs bezdarba līmenis varētu tikt sasniegts ne ātrāk kā 4-5 gadu laikā. Iespējams, ka statistika var uzrādīt labāku ainu jau ātrāk, bet tas noteikti neraksturos reālo situāciju darba tirgū. Te gan obligāti jāpiemin vairāki faktori. Tas ir, liela loma būs valdības nodarbinātības politikai un tas, kā tiks īstenota saimnieciskā politika. Svarīgi, lai turpmākā izaugsme tiktu nodrošināta pēc iespējas vienmērīgāk, tas ir, izaugsme nenogultos atsevišķu nozaru lielākajos uzņēmumos vai personu kabatās, bet tiku pēc iespējas vienmērīgāk sadalīta. Tāpat tas būs atkarīgs no nodarbinātības aktivizēšanas pasākumiem, mikrouzņēmumu programmas rezultātiem, izglītības politikas u.tml. Tas vis kopumā noteiks tempu kādā kāps nodarbinātība un mazināsies bezdarbs.

Dainis Gašpuitis, SEB bankas makroekonomikas eksperts