Rūpniecība jūnijā

Jūnijā, eksporta virzīta, rūpniecības nozare turpināja savu kāpumu. Tā, salīdzinot ar iepriekšējā gada jūniju, produkcijas izlaide ir pieaugusi par 13.3%, tai skaitā apstrādes rūpniecības izlaide ir kāpusi par 13.8%. Lielākais kāpums bija vērojams elektrisko iekārtu (+74%), ķīmijas (+46.7%), datoru un citu iekārtu (+41.7%), kā arī tekstilizstrādājumu (+33%) ražošanā. Pieaugums nozarēs galvenokārt balstās uz secīgu darbu ārējo tirgu apgūšanā. Kritumu, salīdzinājumā ar pērnā gada jūniju, joprojām uzrāda farmācijas, pārtikas un nemetālisko minerālu izstrādājumu ražošana.

Minētās apjomu pārmaiņas ir vairāk indikators nozares aktivitātei, kas izslēdz pēdējā laikā novērojamo cenu pieaugumu eksportējamajai produkcijai. Tādēļ publiskajā telpā ir vērojama zināma neatbilstība starp nozaru pārstāvju izteikumiem un publicējamo statistiku. Ņemot vērā šo faktu, ir vērojama atšķirība starp farmācijas apgrozījuma pieaugumu un izlaides apjomu kritumu. Izlaides apjomi neņem vērā cenu pieaugumu, jo apgrozījuma pieaugumu nozarei veicina straujais cenu kāpums. Līdzīgs faktors nosaka arī pārtikas produktu izlaides apjomu kritumu, kā arī tas, ka vietējais pārtikas produktu patēriņš, ko uzrāda mazumtirdzniecības dati, turpina samazināties. Apģērbu ražotāju aktivitātes mazināšanos nosaka darba apjomu svārstīgums, ko nosaka sezonalitāte, kā arī, iespējams, atvaļinājumu periods. Savukārt aktivitātes pieaugumu vasarā nosaka pasūtījumi nākamās sezonas apģērbu ražošanai. Ļoti iespējams, ka pasūtītāji vēl nogaida un vēro pirktspējas izmaiņas, pirms veikt rudens/ziemas apģērbu pasūtījumus. Tāpat sava ietekme ir arī vietējam tirgum. Nemetālisko izstrādājumu ražošanas izlaides samazināšanos ietekmē zemā aktivitāte būvniecības nozarē, kā dēļ arī pieprasījums pēc būvmateriāliem ir visai zems.

Tāpat arī pēdējos mēnešos novērojamais elektroenerģijas ražošanas apjomu kāpums ir saistāms ar eksporta iespēju pieaugumu. To galvenokārt nosaka Ignalinas AES slēgšana. Apjomu pieaugumu tempu mazināšanās, salīdzinājumā ar iepriekšējiem gada mēnešiem, kad gada griezumā bija vērojams divciparu pieaugums, saistāms ar bāzes efektu. Tas ir, pērn jūnijā bija vērojams straujš apjomu kāpums, jo uz laiku tika apturēta Ignalinas AES darbība, kuras laikā Lietuvai iztrūkstošo elektroenerģiju saražoja Latvijā.

2010. gada 2. ceturksnī, salīdzinot ar 1. ceturksni, rūpniecības produkcijas izlaide ir pieaugusi par 6%. Nelielu, bet pieaugumu, salīdzinājumā ar pirmo ceturksni, uzrāda arī mazumtirdzniecība, kas liecina, ka ekonomiskā aktivitāte ir bijusi augstāka par šā gada pirmajiem trīs mēnešiem. Tādēļ sagaidāms, ka otrā ceturkšņa IKP dati, salīdzinājumā ar iepriekšējo periodu, uzrādīs pārliecinošāku veikumu nekā tas bija vērojams pirmajā ceturksnī. Arī turpmākajos ceturkšņos, turpinot aktīvi un neatlaidīgi strādāt pie optimizācijas, konkurētspējas un ārējo tirgu apgūšanas, ir pamats sagaidīt rūpniecības aktivitātes nostiprināšanos un tās daļas IKP pieaugumu. Noturoties aktivitātes pieaugumam, tas turpinās pamazām atspoguļoties arī nodarbinātības pieaugumā. Tikmēr, kā liecina JPMorgan jaunākais pētījums, pasaules apstrādes rūpniecības izaugsme turpina rukt un tās pieaugums sasniedzis astoņu mēnešu zemāko līmeni.