Eksports decembrī iznācis no sarkanās zonas

Ārējās tirdzniecības 2009. gada decembra dati uzrāda, ka eksports ir iznācis no sarkanās zonas un uzrādījis pieaugumu 4.4% apmērā. Savukārt imports krities par 27%. 2009. gada laikā ekonomikā valdošā korekcija strauji lika pārvērtēt patēriņa iespējas. Rezultātā ekonomikā krasi saruka nesabalansētība. Tā 2009. gada laikā importa apjomi ir sarukuši divreiz straujāk par eksporta apjomiem, respektīvi, 38.4% pret 19.4%. Arī patlaban vērojamās tendences pasaulē rāda, ka ātrāk no krīzes atkopjas valstis ar spēcīgu eksporta potenciālu. Latvijas eksports joprojām ir salīdzinoši mazs, lai tā pieaugums jūtami pavilktu ekonomiku. Tas ir viens no faktoriem,  kas nosaka, ka Latvijas ekonomika atkopsies lēnāk par Igaunijas un Lietuvas ekonomikām. Šogad sagaidāms, ka eksports turpinās izaugsmi. Turpretim importa apjomi faktiskajos apjomos būtiskas izmaiņas vairs neuzrāda un turpmākajos mēnešos mīnusi mazināsies. Aktivizējoties eksportam un rūpniecībai sagaidāms, ka arī imports var uzrādīt pieaugumu.

Neskatoties uz Latvijas ekonomikā valdošo krīzi un ziņām par tās beigšanos citās valstīs, ekonomikas nākotnes vērtējums nav viennozīmīgs un saglabājas liela nenoteiktība. No runām par krīzi novirzīsimies uz tās sekām, respektīvi valstu parādiem un to spējām tikt ar to galā. Līdz ar to, riski saglabājas. Savukārt arvien vairāk valstu savu turpmāko attīstību saskata eksporta pieaugumā. Tas nozīmē, ka aktivizēsies starptautiskā tirdzniecības radītā konkurence, kas nesola vieglus laikus Latvijas eksportētājiem. Līdz ar to, izvērtējot iespējas eksportēt, ir jāņem vērā protekcionisma iespējas nākotnē. Tomēr neskatoties uz sarežģītajiem apstākļiem, ka nesola vieglus laikus, eksportētājiem ir jāturpina darbs pie produktivitātes un citu konkurētspējas pasākumu ieviešanas. Ne mazāk svarīgi apzināties, ka plašo ārējo tirgu iekarošanai ir nepieciešama ideju un eksporta spēju apvienošana. Šajā ziņā uzņēmēju vidū prasītos lielāka aktivitāte.

Dainis Gašpuitis, SEB bankas makroekonomikas eksperts