SEB bankas komentārs par IKP 4. ceturksni

CSP ātrā novērtējuma dati par pērnā gada pēdējo ceturksni liecina, ka attiecīgajā laika periodā, salīdzinot ar gadu iepriekš, ekonomika ir sarukusi par 17.7%. Kā bija gaidāms, lielāko ietekmi uz kritumu uzrādīja mazumtirdzniecība (-30%). Skarbo izdevumu griešanas pasākumu ietekmē valsts pārvaldes apjomi sarukuši par -15%. Jāatzīmē, ka uzlabojas rūpniecības veikums. Rūpniecības kritums ceturkšņa laikā ir samazinājies par 10 procentpunktiem un pērnā gada 4. ceturksnī tās apjomi gada griezumā uzrādīja kritumu 7% apmērā. Kā bija gaidāms, kopējos rādītājus ietekmē pelēkās ekonomikas īpatsvars. Tas turpmāk būs viens no valsts pārvaldes aktuālākajiem veicamajiem uzdevumiem, lai šo ekonomikas daļu mazinātu. Pagaidām gan nav datu par citiem sektoriem, bet lielais kritums norāda, ka arī citos sektoros, neskatoties uz to, ka jau 2008. gada beigās IKP iegāja mīnusos, būs saglabājies ievērojams kritums. Tas arī nebūs ļāvis īstenoties scenārijam par mazāku kritumu. Ievērojams kritums sagaidāms individuālajos pakalpojumos, būvniecībā, viesnīcās, restorānos, sakaros. Savukārt pieaugs ārējās tirdzniecības bilances izlīdzināšanās pozitīvais devums.

Neskatoties uz lielajiem mīnusiem gada griezumā, situācija ekonomikā pamazām stabilizējas. Pie nosacījumiem, ka aktivitāte ārējos tirgos turpinās nostiprināties, Latvija turpinās konsekventi īstenot reformas, balstīt un attīstīt eksportu un saglabāsies pragmatiska valsts finanšu vadība, ir pamats uzskatīt, ka lielākais ekonomikas kritums būs noslēdzies līdz ar 2009. gadu. Protams, šogad ekonomikā valdošās negatīvās tendences saglabās inerci. Tomēr skaitļi, kas to raksturos jau šā gada pirmajā ceturksnī būs mērenāki un turpmāk pakāpeniski mazināsies. Uz gada beigām arvien vairāk rādītāji ieslīdēs arī pozitīvajā zonā.

Dainis Gašpuitis, SEB bankas makroekonomikas eksperts