SEB bankas komentārs par patēriņa cenām februārī

Februārī patēriņa cenu līmenis nemainījās salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi, prešu cenām vidēji palielinoties par 0.1%, savukārt pakalpojumu cenām krītot par 0.4%. Ilgtermiņa sadzīves priekšmetu, apģērbu un apavu cenas izpārdošanu rezultātā uzrādīja cenu kritumus, tomēr šo ietaupījumu iedzīvotāju maciņos "noēda" akcīzes nodokļa palielinājums alkoholiskajiem dzērieniem un degvielas cenu kāpums.

Pagājušā gada februārī akcīzes nodokļa kāpuma dēļ bija vērojama būtiska mēneša inflācija, līdz ar to pat nemainīgas patēriņa cenas februāra griezumā turpina palielināt gada deflācijas rādītāju. Gada deflācija februārī sasniegusi 4.2% (iepriekšējā mēnesī tā bija 3.1%). Latvija, kura vēl pirms diviem gadiem varēja lepoties ar lielāko inflācijas rādītāju Eiropas Savienībā, patlaban tikpat pārliecinoši ieņem pirmo vietu otrajā flangā – ar lielāko negatīvo inflācijas jeb deflācijas rādītāju.

Cenu krituma tendence pagaidām turpināsies, gada deflācijas rādītājam palielinoties vēl vairāk. Gada deflācija pavasara mēnešos varētu sasniegt savu maksimālo vērtību ap 5%, un pēc tam deflācijas spēki sāks izsīkt un tā varētu pakāpeniski mazināties.

12 mēnešu vidējās patēriņa cenu līmeņa izmaiņas gan joprojām ir pozitīvas, kas nozīmē, ka gada laikā patēriņa cenas vidēji ir palielinājušās pa 1.3%. Tomēr arī šis rādītājs jau tuvākajos mēnešos ieies negatīvajā teritorijā, atspoguļojot deflācijas procesus Latvijas ekonomikā.

Edmunds Rudzītis, SEB bankas sociālekonomikas eksperts