SEB bankas komentārs par rūpniecību janvārī

Rūpniecības zigzagi

Nu jau dažus mēnešus mazie mīnusi rūpniecībā priecē un dod signālus par briestošo lūzumu rūpniecības nozarē. Statistika par janvāri rāda, ka šā gada janvārī kritums rūpniecībā mēneša laikā, salīdzinot ar 2009. gada decembri, pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem salīdzināmās cenās sasniedzis 1.6%. Savukārt salīdzinot ar iepriekšējā gada janvāri, produkcijas izlaide pēc darba dienu skaita izlīdzinātiem datiem salīdzināmās cenās ir augusi par 5.7%.

Ne tik labi veicas apstrādes rūpniecībai, kuras veikums ir daudz vājāks. Respektīvi, mēneša laikā tā ir kritusies par 3.9%, bet gada laikā par 0.1%. Lielāko lēcienu apstrādes rūpniecībā gada laikā bija koksnes, koka (+42.8%), ķīmisko (+26.1%) un metālu (+8.3%) izstrādājumu ražošanā. Pārējās apstrādes rūpniecības nozares joprojām atrodas ievērojamos mīnusos.

No pirmā acu uzmetiena var šķist, ka situācija tiešām pamazām uzlabojas. Tomēr situācija faktiskajās cenās drīzāk liecina par jaunu lejupslīdes fāzi nozarē. Tā rāda, ka pērn trešajā ceturksnī faktiskais nozares apgrozījums ar katru mēnesi pieauga, oktobrī sasniedzot 315 miljonu latu apgrozījumu. Taču kopš oktobra faktiskais apgrozījums ar katru mēnesi samazinās un janvārī tas noslīdējis jau līdz 289 miljoniem latu. Tas liecina, ka ekonomikā notiekošās korekcijas joprojām nav nozarei labvēlīgas. Galvenie faktori, kas dominē, ir uzsvaru maiņa tirgu sadalījumā un ražotājcenu deflācija. Ir redzama eksporta lomas pieaugums apstrādes rūpniecībā. Šo pārmaiņu lielākais "stimuls" ir vietējā tirgus saraušanās. Taču pārorientēšanās no vietējā uz citiem tirgiem nav ātri un viegli panākams uzdevums. Tādēļ reāla situācijas uzlabošanās notiks mērenāk kā rādīs izlīdzinātie dati. Turpmāk, fokuss ir apjomu palielināšana un jauni tirgi. Tam ir jāiet kopā gan ar kvalitātes celšanu, gan pievilcīgu cenu, kas ietver darbu pie produktivitātes un efektivitātes kāpināšanas. Ne mazāk svarīgs darbs ir pie pārdošanas prasmju izkopšanas, kas nereti ir pirmais būtiskais šķērslis noietam.

Dainis Gašpuitis, SEB bankas makroekonomikas eksperts