Mazumtirdzniecības kritums rūk

Kā bija gaidāms, janvārī krituma temps mazumtirdzniecībā mazinājās un sasniedza 16%. Kā ierasts kritumu nedaudz slāpē degvielas tirdzniecība, bez kuras tirdzniecības apjomi gada laikā ir samazinājušies par 16.9%.

Pārtikas preces tika iegādātas par 16.2%, bet nepārtikas preces par 15.9% mazāk. Krituma tempa sarukuma pamatā ir bāzes efekts, tas ir pateicoties straujajam samazinājumam pērn.

Nedaudz pārsteidz aktivitātes pieaugums 4% apmērā salīdzinājumā ar decembri. Šāds pieaugums nenozīmē, ka audzis tirdzniecības uzņēmumu faktiskais apgrozījums. Tas drīzāk liecina par akciju ietekmi uz patērētāju aktivitātēm. Cenas negribīgi tomēr tiek mazinātas, tiek rīkotas akcijas. Diemžēl nereti tā ir pēdējā izpārdošana. Tomēr tas liecina, ka no patērētāja puses ir atsaucība, ja piedāvājums tam šķiet izdevīgs un ir atbilstošs viņa pirktspējai.

Kritums nozarē pamazām turpinās rukt un situācija pamazām stabilizējas. Kaut arī nozarei šis gads solās būt skaudrs, var teikt, ka krasākās pārmaiņas nozarē būs bijušas 2009.gadā. Kopējais šā gada veikums saglabāsies ar mīnusa zīmi. Uz gada beigām rādītāji var pietuvoties nullei. Šogad darbosies visi faktori patēriņa samazinājumam, tas ir darba samaksas kritums un bezdarba pieaugums. Tomēr salīdzinoši nenoteikts ir tērētspējīgā patērētāja noskaņojums un rīcībā esošie līdzekļi, kas līdz šim tikuši pieturēti vai noguldīti. Līdz ko pieaugs pārliecība par rītdienu patēriņš var nedaudz atsperties. Liela loma būs kopējam noskaņojumam sabiedrībā. Tas ir atkarīgs arī no tirgotāju piekoptās cenu politikas. Tās nozīme turpina augt, jo tēriņi arvien vairāk kļūs pārdomātāki un vairāk preču iegādē tiks apsvērtas alternatīvas.

Dainis Gašpuitis, SEB bankas makroekonomikas eksperts