SEB bankas komentārs par nodokļiem

Līdz šim nodokļu izmaiņas ir notikušas, neņemot vērā racionālākās iespējas  un izvairoties tās vērtēt plašākā kontekstā. Tās ir veiktas ar mērķi izpildīt vienošanos ar kreditoriem, lai nodrošinātu budžeta ieņēmumus. Ļoti grūti izvērtēt un viennozīmīgi apgalvot, ka, pazeminot nodokļus, pieaugtu budžeta ieņēmumi. Latvijai nav uzkrājumu vai iespēju tādā mērā aizņemties, lai pārbaudītu šādu apgalvojumu. Ļoti apšaubāmi, vai kāds izšķirtos uzņemties atbildību par tik riskantu soli. Ja arī būtu, tad, ja tas nerealizētos, ilgtermiņa sekas ekonomikai būtu grandiozas. Tas tāpat atsauktos nodokļos, jo nāktos atmaksāt aizņēmumu par neieņemtajiem līdzekļiem. Pašreizējās neracionālās nodokļu sistēmas izmaiņas ir politisko interešu kompromisa rezultāts, aiz kurām slēpjas konkrētas intereses. Tomēr ir jāapzinās, ka no nodokļu izmaiņām izvairīties nebija iespējams. Tāpat kā joprojām pastāv iespēja, ka sekos turpmākas izmaiņas nodokļos. Ja arī tādas notiek, tām jābūt racionālām.

IIN likmes ES ir ļoti dažādas no 10% Bulgārijā līdz 59% Dānijā. Tāpat arī valstu pasākumi reaģējot uz krīzi, un ieviešot izmaiņas nodokļu sistēmā, ir bijuši dažādi. Līdz šim ES valstu vidū ir valdījusi konsekventa IIN nodokļa samazināšanās tendence. Iespējams, ka šī tendence krīzes ietekmē piebremzēsies. Vairākas valstis darbojas nodokļu izmaiņu virzienā par kurām tika runāts arī Latvijā. Tas ir, mazināt nodokļu darbaspēkam, bet palielināt nodokļus patēriņam un kapitālam. Pasaulē arī vērojami valdību izmisīgi mēģinājumi tikt galā ar budžeta ienākumu samazināšanos. Tomēr ir raksturīga tendence, ka pirmām kārtam tiek ieviesti progresīvi vai palielināti nodokļi iedzīvotājiem ar lieliem ienākumiem, neskarot trūcīgākos iedzīvotājus.

Tam ir jābūt pamatmērķim, lai stabilizējoties situācijai ekonomikā, notiktu nodokļu sistēmas reforma ilgtermiņa skatījumā un pēc iespējas ātrāk tiktu labotas kļūdas. Jebkuras izmaiņas ir jāvērtē visas nodokļu sistēmas kopsakarā, kā arī ņemot vērā kaimiņvalstu nodokļu sistēmas. Tāpat, veicot izmaiņas, ir jāizpēta sabiedrības subjektīvā uztvere par nodokļu līmeni, kura tā ir gatava maksāt. Tādejādi tas veicinātu plašāku nodokļu maksātāju loku. Lai arī būtu saprātīgi, ka IIN jau drīzumā tiktu samazināts, ņemot vērā likstu apjomu ekonomikā, lielas cerības par to, lolot nevajadzētu. Nodokļu veidā par krīzes sekām nāksies maksāt vēl ilgi. To pastiprinās arī tas, ka nodokļu maksātāju rindas, augstā bezdarba, sabiedrības novecošanās un emigrācijas dēļ, kļūs retākas. Bet no tā  sabiedrības prasības pret valsti un tās pakalpojumiem nemazināsies.

Dainis Gašpuitis, SEB bankas makroekonomikas eksperts