SEB bankas komentārs par ārējo tirdzniecību 2009. gadā

Ārējās tirdzniecības veikums ir apstiprinājis gaidas un vairojis optimismu par turpmāko ekonomikas attīstību. 2009. gada otrajā pusē jau ir vērojams stabils eksporta apjomu kāpums. Tas gan ir samērā lēzens un pieaugums notiek salīdzinājumā ar iepriekšējiem periodiem. Tā apjomi joprojām būtiski atpaliek no 2008. gada līmeņiem. Rādītājus lielā mērā ietekmē krīzes radītais cenu kritums. Pozitīvi, ka atņemot cenu efektu, pērnā gada pēdējā ceturksnī gada laikā ir bijis pieaugums 2.9% apmērā. Tas norāda, ka aktivizējas komersantu virzība uz ārējiem tirgiem un apliecinās konkurētspējas pieaugums. To apstiprina arī rūpniecības ražošanas jaudu pieaugums par labu eksporta produkcijas ražošanai. Tendence ļauj uzlabot prognozes šā gada eksporta attīstībai, kas varētu sasniegt 10%. Turpmāk lielākais eksportētāju izaicinājums ilgtermiņā ir panākt plašāku, uz inovācijām balstītu, tas ir, ar augstu pievienotu vērtību eksporta pieaugumu. Tomēr tas ir laikietilpīgs process, nepieciešamas investīcijas, kas nesola ātri sasniedzamus rezultātus. Tomēr pozitīvi vērtējams solis, ka vairāk ES fondu līdzekļi tiks novirzīti šajā virzienā. Tikmēr Latvijas eksporta attīstība balstīsies pamatā uz līdzšinējo struktūru, kura lielāko daļu aizņem starppatēriņa preces. Tas nozīmē, ka to diktēs galaproduktu ražotāji, kas, saasinoties starptautiskajai konkurencei, var izmantot situāciju spiest uz cenām. Tātad, lielā mērā eksporta turpmāko pieauguma tempu noteiks cenu attīstība šajā preču grupā. Šogad ievērojami samazināsies arī tāds eksporta resursu avots kā lietotās automašīnas.

Imports 2009. gadā ir strauji sarucis. Drīzumā kritums pierims un, atsākoties ekonomiskajai aktivitātei, atsāks pieaugumu. Faktiskajos skaitļos importa apjomi ir stabilizējušies. Lielākais kritums importā pērn ir bijis tieši uz komercdarbības rēķina, par ko liecina kapitālpreču un starppatēriņa preču importa samazinājums. Dati rāda, ka rūpniecība lēnām rāpjas ārā no bedres, kas nozīmē, ka tas atdzīvinās pieprasījumu pēc izejvielām un ieguldījumiem attīstībā. Patēriņa preču apjomi ir kritušies, bet to īpatsvars kopējā importa struktūrā ir pieaudzis. Nav gaidāms, ka tas turpinās kritumu, jo varētu būt sasniegts līmenis, kas nepieciešams ekonomikas funkcionēšanai. Tāpat jāņem vērā arī reeksporta ietekme. Tas ir, augot eksportam, augs arī imports. Līdz ar to kritums importā gada izteiksmē saglabāsies pirmos divus ceturkšņus. Atkarībā no turpmākās cenu attīstības un aktivitātes pieauguma tempa, tā mīnusi turpinās dilt, līdz gada otrajā pusē tas ieies mērenā pieauguma fāzē.

Dainis Gašpuitis, SEB bankas makroekonomikas eksperts