SEB bankas viedoklis par IKP izmaiņām pērn un šogad

UZ AUGŠU!

Precizētie dati ir atnākuši ar nelielu pozitīvisma devu, kas uzrāda, ka pērnā gada pēdējā ceturksnī IKP kritums ir bijis mazāks par to, kādu uzrādīja ātrais novērtējums. Pērnā gada ceturtajā ceturksnī salīdzinājumā ar 2008. gada ceturto ceturksni IKP samazinājies par 16.9%, rezultātā kopējais kritums 2009.gadā ir bijis 18%. Pavisam noteikti situācija paliks saspringta visu šo gadu, taču 2009. gads paliks vēsturē kā ekonomikas krituma straujākais posms. Pērn lielākais kritums bijis nozarēs, kuras iepriekšējos gados piedzīvoja straujāko izaugsmi – būvniecība, pakalpojumi, finanses un tirdzniecība. Ievērojamāku ietekmi uz kritumu transporta un sakaru nozarē atstāja lejupslīde partnervalstīs. Protams, interpretējot datus, nedrīkst aizmirst ēnas ekonomikas ietekmi uz statistiku.

Lejupslīdes inerce, par ko liecina visu trīs Baltijas valstu rādītāji, mazinās. Tomēr šogad korekcijas, nu jau ar mērenāku tempu, turpināsies. Tendences, kas būs manāmas tuvākajos periodos, uzrāda izlietojuma aspekta izmaiņas ceturtajā ceturksnī. Tas ir, privātais patēriņa kritums mazināsies. Savukārt investīciju līmenis saglabāsies ierobežots, kas lielus uzlabojumus šogad nesola. Bāzes efekta dēļ kritums var būt mazāks, tomēr apstākļi investīcijām komercdarbības attīstībai ir samērā nelabvēlīgi. Pastāv dažādi riski, kas ietver turpmākās izmaiņas nodokļos, valsts finanšu stāvoklis un vēlēšanas. Turklāt pirmām kārtām uzdevums būs darboties esošo jaudu ietvaros un tikt galā ar esošajām saistībām. Tomēr ir iespēja, ka investīcijas var atmodināt ziņas par zemākā punkta sasniegšanu. Tādejādi tas var radīt grūti nosakāmu grūdienu, ar domu, ka jāizmanto pēdējās krīzes radītās iespējas. Pozitīvāku ietekmi sniegs ārējās tirdzniecības bilances uzlabošanās, kuras pamatā būs eksporta pieaugums. Uzlabojumi nav gaidāmi no valsts tēriņu puses. Jostas savilkšanas politika turpināsies.

Par spīti ziņām par globālās ekonomikas pakāpenisku izeju no krīzes, joprojām ir vērā ņemami riski, ka izaugsmes atsākšanās var nebūt noturīga. Tādēļ, pie nosacījumiem, ka aktivitāte ārējos tirgos turpinās nostiprināties, tiks īstenotas reformas, veicināts eksports un saglabāta pragmatiska valsts finanšu vadība, ekonomika turpinās rāpties ārā no bedres. Pirmajā pusgadā krituma inerce kļūs mērenāka un turpmāk pakāpeniski mazināsies. Šā gada vidū ekonomika varētu būt sasniegusi savu zemāko punktu. Uz gada beigām arvien vairāk rādītāji ieslīdēs arī pozitīvajā zonā. Tomēr neskatoties uz iespējamām pozitīvajām gaidām, ir jāturpina reformas ne tikai valsts, bet arī privātajā sektorā.

Dainis Gašpuitis, SEB bankas makroekonomikas eksperts