Darba samaksa 2009.gada 4.ceturksnī

Maciņi turpina tievēt

Darba samaksas statistikā par 2009.gada pēdējo ceturksni lielus pārsteigumus gaidīt nebija pamata. Atalgojuma apmērs turpina mazināties un šāda tendence saglabāsies arī šogad. Tā rāda, ka pērnā gada ceturtajā ceturksnī atalgojums salīdzinājumā ar trešo ir krities par 3.5%. Sabiedriskajā sektorā šajā periodā tas samazinājies par 6.7% (no 497 līdz 463 latiem), bet privātajā par 1.5% (no 431 līdz 424 latiem).

Darba samaksas statistika ir viens no piemēriem, kas raksturo nesabalnsētības izveidošanos ekonomikā. Tajā atspoguļojas nesamērība starp kopējā atalgojuma kāpumu straujās izaugsmes gados privātajā un sabiedriskajā sektorā. Par šo nesamērību brīdināja arī Eiropas Komisija. Nu ekonomikas spējas nodrošināt sabiedrisko sektoru ar attiecīgu atalgojumu ir strauji mazinājušās. Tādēļ arī tieši sabiedriskais sektors ir tas, kas pamatā veido lielo kritumu. Ja privātais sektors 2009.gadā piedzīvojis kritumu 1% apmērā, tad valdības sektorā atalgojums ir krities par 13.7%. Atalgojuma kāpums privātajā sektorā kopumā bija mērenāks, atbilstoši katras nozares iespējām, izvēloties atalgojuma samazinājumu kā pēdējo optimizācijas iespēju. Kopējais sabiedriskā sektora kritums ir bijis mazāks jeb 10.9%, jo sviras, kā ietekmēt pašvaldību un valsts uzņēmumu atalgojuma līmeni ir ierobežotas. Turklāt nereti šie uzņēmumi tirgū atrodas priviliģētā stāvoklī, kas nosaka to iespējas brīvāk noteikt atalgojuma līmeni. Protams, atalgojuma jautājums ir akcionāru rokās. Taču vai valsts spēj, ir ieinteresēta un vai tas ir vajadzīgs, ir skatāms katrā gadījumā individuāli.

Šogad bruto atalgojuma līmenis turpinās pazemināties. Izmaiņas nodokļos vairāk samazinās neto ienākumu līmeni. Tāpat joprojām sagaidāmas izmaiņas, kas izteiktākas aprises iegūs, kad sāksies darbs pie nākamā budžeta. Lielākais devums kopējā atalgojuma kritumā sagaidāms no sabiedriskā sektora puses. Neskatoties uz lielo kritumu, darba samaksa sabiedriskajā sektorā joprojām ir augstāka par atalgojumu privātajā sektorā. Bezdarbs vēl turpina augt un bizness cīnās par izdzīvošanu. Tādēļ valdībai un atbildīgajām institūcijām nāksies turpināt darbu pie tā revidēšanas, kas drīzāk vairāk izpaudīsies kā izlīdzināšana un nesamērību novēršana. Turpmākā notikumu attīstība ekonomikā noteiks to apmēru. Pagaidām noplūdušie VID dati ir spilgts apliecinājums tam, ka resursi optimizācijai joprojām ir. Turklāt atrunas par pelēkās ekonomikas esamību un atalgojuma maksāšanu aploksnēs nevar būt pamatojums nesamērīgai algai sabiedriskajā sektorā. Turpmāk atalgojuma izmaiņas sabiedriskajā sektorā ir jāskata kopskatā ar tā efektivitāti, darba rezultātiem un  tā attīstību privātajā sektorā.

Dainis Gašpuitis, SEB bankas makroekonomikas eksperts