Kapitāla pieauguma nodoklis

Kapitāla pieauguma nodoklis tiek piemērots peļņai, kas tiek gūta no dažādu aktīvu (piemēram, vērtspapīru, dārgmetālu, īpašumu utt.) pārdošanas vai ienākumiem, kas tiek gūta no īpašumā esošiem aktīviem (piemēram, dividendes). Kapitāla pieauguma nodoklis ir ieviests daudzās rietumvalstīs.

Gūtie procentu ienākumi no noguldījumiem daļā valstu tiek uzskatīti par kapitāla pieaugumu, kuri tiek aplikti ar kapitāla pieauguma nodokli, savukārt virknē valstu tie tiek uzskatīti par personīgajiem ienākumiem (līdzīgi kā ienākumi no algota darba), uz kuriem attiecas vispārīgā ienākumu nodokļa likme.

Lietuvā nav speciāla kapitāla pieauguma nodokļa, bet no kapitāla pieauguma gūtie ienākumi (tajā skaitā, procentu ienākumi, dividendes) tiek aplikti ar standarta ienākuma nodokļa likmi – 15%, turklāt vēl ir arī obligātā veselības apdrošināšana (likme privātpersonām - 6%), ar kuru papildus arī tiek aplikti privātpersonu ienākumi. Arī Igaunijā nav īpaša kapitāla pieauguma nodokļa, savukārt no kapitāla pieauguma gūtie ienākumi tiek aplikti ar 20% likmi. Igaunijā gan ir izņēmumi attiecībā uz šo gūto ienākumu piemērošanu un privātpersonu procentu ienākumi no noguldījumiem bankās netiek aplikti ar nodokli.

Kapitāla pieauguma nodoklis ir gan Skandināvijas valstīs, gan Austrumeiropas valstīs. Nodoklis par noguldījumu procentu ienākumiem jāmaksā Zviedrijā (30%), Somijā (28%), Norvēģijā (28%), Dānijā (atkarībā no ienākumiem likme dažāda – no 28% līdz 59%). Ungārijā nodokļa likme ir 20%, Polijā – 19%, Čehijā – 15%.

Lai gan vēl nav oficiāli pieņemts, kā šis nodoklis tiks piemērots un kurš to darīs, bet visticamāk, ka nodokļa iekasēšanu veiks komercbankas, pie gūto procentu ienākumu izmaksas klientam arī vienlaicīgi aprēķinot un atskaitot nodokli. Piemēram, klients nogulda uz gadu 1000 latus ar 10% likmi gadā, un, beidzoties depozīta termiņam, viņš saņem 1090 latus (10 lati būs nodoklis, kuru banka pārskaitīs valsts budžetā). Tas attieksies uz Latvijas komercbankās noguldīto naudu. Savukārt tiem, kuri naudu glabās kādā ārzemju bankā, visticamāk, ka pašiem būs jāiet uz VID un jādeklarē šie ienākumi. Jāatceras, ka Latvija ir noslēgusi ap 40 nodokļu konvenciju, kas paredz apmaiņu ar informāciju, tādējādi VID ir iespēja no šīm valstīm iegūt datus par personas ienākumiem – šī informācijas apmaiņa starp nodokļu iekasēšanas iestādēm notiek regulāri.

Procentu likmes noguldījumiem Latvijā ir augstākas nekā citās Eiropas Savienības valstīs, turklāt ne tikai vietējā valūtā, bet arī eiro un ASV dolāros. Piemēram, 6 mēnešu noguldījumam eiro SEB bankā likme 2,25% gadā, Igaunijā (SEB) – 0,9%, Lietuvā (SEB) - 0,5%. Līdz ar to, pat ar nodokļa samaksāšanu, iespējams gūt lielāku peļņu nekā noguldot citās valstīs.

Edmunds Rudzītis, SEB bankas sociālekonomikas eksperts