Kādas būs bāzes procentu likmes?

Rekordzemās un augstās likmes

Pateicoties pasaules centrālo banku aktivitātēm bāzes procentu likmju samazināšanā un naudas "iepludināšanai" finanšu sektora likviditātes uzlabošanā, 2009. gadā naudas tirgus procentu likmes samazinājās līdz jauniem vēsturiskajiem rekordlīmeņiem. 3 mēnešu EUR bāzes likme likme sasniedza 0,714%, vēl zemākā līmenī atrodas dolāra likmes – 3 mēnešu USD bāzes likme USD likme samazinājās līdz rekordzemajai 0,274% atzīmei. Kopš gada sākuma 3 mēnešu EUR bāzes likme samazinājusies par aptuveni 2,17 procentpunktiem, bet 3 mēnešu USD bāzes likme – par 1,17 procentpunktiem.

Naudas tirgus likmju izmaiņas ietekmējušas arī kredītu un noguldījumu procentu likmes. Patlaban par vēsturiski zemajām naudas tirgus likmēm var priecāties tie kredītņēmēji, kuriem ir kredīti ar mainīgo likmi eiro valūtā, jo līdz ar EUR bāzes likme likmju kritumu samazinājušies arī viņu ikmēneša maksājumi par kredītu. Salīdzinājumā ar pagājušo gadu kritušās arī depozītu likmes noguldījumiem eiro valūtā, tomēr Latvijā eiro noguldījumu procentu likmju samazinājums bijis mazāks nekā eirozonā. Ja iepriekšējos pāris gadus vidējās noguldījumu eiro valūtā procentu likmes Latvijā un eirozonā bija līdzīgas, tad patlaban Latvijā tās ir augstākas, kas ļauj Latvijas iedzīvotājiem nopelnīt vairāk no saviem noguldījumiem nekā kolēģiem Eiropā. Savukārt latu procentu likmes, ņemot vērā Latvijas neiepriecinošo ekonomisko stāvokli un spekulācijas ap valūtas kursa piesaisti, saglabājas augstā līmenī, gada vidū sasniedzot sen neredzētus rekordlīmeņus. Augstās latu kredītu procentu likmes ir spiedušas daudziem kredītņēmējiem mainīt savu kredīta valūtu, pārkreditējoties uz eiro, tajā pašā laikā dažādas baumas par lata stabilitāti un iespējamo devalvāciju ir bijušas spēcīgākas par augstajām latu depozītu likmēm un veicinājušas latu noguldījumu apjomu samazinājumu.

Zemo likmju reālais ienesīgums

Procentu likmes nominālajā izteiksmē vēl neraksturo reālo procentu likmi, jo jāņem vērā arī inflācijas faktors. Reālo procentu likmi var definēt kā pirktspējas pieaugumu, ko dod attiecīgais naudas ieguldījums, un vienkāršotā veidā to aprēķina no nominālās procentu likmes atņemot inflācijas rādītāju. Likmes, kas nomināli šķiet zemas vai ir pat tuvu nullei, var nozīmēt pirktspējas pieaugumu, ja cenu līmenis samazinās, savukārt liela cenu kāpuma apstākļos pat salīdzinoši augstas nominālās procentu likmes nenozīmē pieaugumu no noguldītās naudas, jo šo pieaugumu "notiesā" augstā inflācija.

Straujās ekonomiskās izaugsmes periodā, kad Latvijā bija salīdzinoši augsta inflācija, bija negatīvas reālās procentu likmes. Negatīvās reālās kredītu procentu likmes sekmēja pieprasījuma palielināšanos pēc kredītiem, tajā pašā laikā samazinājās iedzīvotāju motivācija uzkrāt naudu un noguldīt to depozītos, jo inflācija "apēda" daļu uzkrājumu. Strauji krītot inflācijas tempam un nonākot deflācijas jeb negatīvas inflācijas periodā, reālās procentu likmes kļuvušas pozitīvas, kas nozīmē ieguldītās naudas pirktspējas pieaugumu gada griezumā. Ja aplūko noguldījumu likmes, tad pozitīvās reālās noguldījumu procentu likmes ir ne tikai latu noguldījumiem, bet arī noguldījumiem eiro valūtā. Latu noguldījumu gadījumā pie 10% lielas nominālās likmes un 3% potenciāli iespējamās deflācijas 2010.gadā, reālā procentu likme sasniegtu 13%, kas nozīmē, ka pēc gada noguldītā nauda ļaus iegādāties par 13% vairāk preču un pakalpojumu.

Nominālās likmes augs, reālās kritīs

Augstu pozitīvo reālo procentu likmju periods neturpināsies ilgstoši, un tās samazināsies, atjaunojoties inflācijai un ekonomiskajai izaugsmei. Globālās ekonomikas atkopšanās, visticamāk, nebūs strauja, un centrālās bankas savu naudas "iepludināšanas" un aktivitāti veicināšanas pasākumus varētu mazināt lēnām, un arī bāzes likmju celšana varētu noritēt pakāpeniski. Eiro bāzes likme, ņemot vērā pašreizējos vājos eirozonas ekonomiskos rādītājus, līdz pat 2010.gada 3.ceturksnim varētu tikt saglabāta 1% līmenī, līdz ar to EUR bāzes likme un USD bāzes likme likmju kāpums varētu būt mērens un neradīs milzīgu šoku kredītņēmējiem un ekonomikai kopumā. Palielinoties inflācijai eirozonā un citur pasaulē, arī Latvijā deflācijas periods varētu beigties jau aiznākamgad, līdz ar to reālās procentu likmes atkal būs tuvu nullei vai pat negatīvas.

Edmunds Rudzītis, SEB bankas sociālekonomikas eksperts