SEB bankas komentārs par ekonomiku

Latvijā, tāpat kā pārējās Baltijas valstīs, vērojama strauja ekonomikas lejupslīde. Patlaban visās Baltijas valstīs vērojama burbuļekonomikas "tvaika nolaišana", jo iepriekšējos gados uz aizņemtās naudas radītie augstie izaugsmes tempi lielā mērā bija saistīti ar spekulatīvu burbuļa pūšanos un patēriņu.

Vēl pirms gada, pēc Lehman Brothers kraha, neviens neprognozēja, ka Latvijas ekonomikas brīvais kritums būs tik dziļš un sāpīgs. Tomēr pasaules ekonomika piedzīvoja vienu no lielākajām recesijām kopš pagājušā gadsimta Lielās Depresijas, līdz ar to Latvijas ekonomika piedzīvoja arī ārējā šoka radītās sekas, kad faktiski nebija iespējas uzņēmējiem īsā laikā pārorientēt savu darbību no iekšzemes uz ārējiem tirgiem. Tā kā Latvijas tautsaimniecības nesabalansētība bija izteikta un ekonomika bija ļoti ievainojama, līdz ar to iekšzemes kopprodukta (IKP) kritums Latvijā ir ļoti liels. IKP kritums 2008.-2010.gada laikā kopumā sasniegs aptuveni 25%, tādējādi Latvijas IKP samazināsies līdz pirmsburbuļa perioda, 2004.-2005.gada, līmenim.

2009.gada pirmajā pusgadā Latvijas IKP kritums sasniedzis 18,4%, savukārt šā gada otrajā ceturksnī salīdzinājumā ar pagājušā gada otro ceturksni IKP kritums bijis pat 18,7%. Gada trešajā ceturksnī gaidāms līdzīgs IKP kritums kā otrajā, jo turpinās straujš privātā patēriņa kritums, kā arī būs jūtams valdības tēriņu samazināšanas radītais efekts. Tomēr līdz ar to straujākais IKP krituma posms beigsies un turpmāk IKP kritums procentuāli vairs nebūs tik liels zemākas bāzes dēļ (gada pēdējā ceturksnī IKP kritums varētu būt 14-16%), jo 2008.gada pēdējā ceturksnī jau sākās straujš IKP kritums. 2009.gadā kopumā IKP samazināsies par aptuveni 18%, savukārt tautsaimniecības kritums varētu turpināties līdz 2010.gada vidum, kad Latvijas tautsaimniecība sasniegtu savu zemāko punktu. 2010.gada otrajā pusē Latvijas ekonomikā jau varam sagaidīt atveseļošanās pazīmes un nelielu IKP pieaugumu gada pēdējos ceturkšņos, kas gan gadu kopumā neļautu noslēgt ar pozitīvu zīmi (2010.gadā IKP kritums gada izteiksmē varētu būt ap 2%). Ekonomiku uz augšu cels mūsu eksportētāju/tranzīta varējums, bet uz leju - iekšējā patēriņa nozares un valsts sektors.

Protams, korekcijas attiecībā uz Latvijas ekonomikas cipariem nākamgad var nospēlēt pasaules ekonomikas veselības stāvoklis. Patlaban pozitīvās ziņas, kaut arī vēl vārgas un nepārliecinošas, kas pienāk par pasaules lielāko valstu ekonomiku izrāpšanos no recesijas bedres, ļauj cerēt uz eksporta tirgu atvēršanos, kas nākamgad ļautu uzņēmējiem palielināt eksporta apjomus. Ja pasaules ekonomikā sāksies krīzes otrais vilnis, arī Latvijā IKP rādītāji būs par vairākiem procentpunktiem sliktāki. Viennozīmīgi, ka būtiska loma ekonomikas izaugsmes atjaunošanā būs valdībai - tās spējai veikt reformas, mazināt valsts finanšu nestabilitātes radītos riskus un atjaunot investoru uzticību.

Edmunds Rudzītis, SEB bankas sociālekonomikas eksperts