SEB bankas komentārs par ārējo tirdzniecību oktobrī

Ārējās tirdzniecības oktobra dati uzrāda būtisku pieaugumu (par 26.5%) salīdzinājumā ar iepriekšējā gada oktobri, tajā skaitā eksports audzis par 24.9%, savukārt imports pat par – 27.9%. Kaut gan oktobrī eksporta apjomiem neizdevās pārspēt septembra līmeni un faktiskajā cenās tie bija 7.4 miljoniem latu mazāki, tomēr arī importa apjomi saruka, līdz ar tirdzniecības bilances negatīvais saldo samazinājās no 86.9 miljoniem latu septembrī līdz 80.2 miljoni latu oktobrī.

Jāsaka, ka vērojamo Latvijas eksporta apjomu pieaugumu nodrošina arī reeksports. Šeit kā uzskatāmu piemēru var minēt satiksmes transportlīdzekļus, kuru eksporta un importa dati norāda uz būtisku reeksporta īpatsvaru.

Galvenie eksporta vilcēji joprojām ir koksne un koka izstrādājumi, metāli un to izstrādājumi, lauksaimniecības un pārtikas preces. Priecē farmācijas produktu straujais pieaugums oktobrī – par 73.6% salīdzinājumā ar 2009.gada oktobri. Tas liecina par abu Latvijas lielāko farmācijas ražotāju - Grindeks un Olainfarm – spēju sekmīgi kāpināt savu preču realizāciju ārvalstos tirgos, piedāvājot kvalitatīvus produktus par konkurētspējīgu cenu.

Patlaban iezīmējusies tendence, ka Latvijas uzņēmēji turpina palielināt savus eksporta apjomus uz Krieviju un citām NVS valstīm. Šā gada oktobrī 17.1% no kopējā eksporta tika izvests uz NVS valstīm, tajā skaitā 13% - uz Krieviju. Krievija ir kļuvusi par otro svarīgāko Latvijas eksporta partneri, apsteidzot Igauniju un palaižot priekšā tikai Lietuvu. Krievijas loma Latvijas eksporta struktūrā īpaši palielinās lauksaimniecības un pārtikas preču segmentā. Situācijā, kad daudzās eirozonas un Eiropas Savienības valstīs tiek veikti budžeta izdevumu samazinājumi, uzņēmējiem svarīgi lūkoties arī citu tirgu virzienā, piemēram, uz NVS valstīm un Āzijas valstīm, kurās izaugsme solās būt daudz straujāka nekā parādu krīzes nomocītajās eirozonas valstīs.

Edmunds Rudzītis, SEB bankas sociālekonomikas eksperts