SEB bankas komentārs par nodokļu ietekmi uz nekustamā īpašuma iegādi un uzturēšanu
Nekustamā īpašuma nodokļu bāzes paplašināšanas, apliekot ar nodokli arī mājas un dzīvokļus, varētu atstāt zināmu ietekmi uz nekustamā īpašuma un kreditēšanas tirgu. Kāda būs šī ietekme, tas atkarīgs no iespējamās nodokļa likmes un šī nodokļa piemērošanas nosacījumiem. Ja mājokļa nodokļa likme ir neliela (piemēram, 0,2% no kadastrālās vērtības - 10-40 Ls gadā standarta dzīvoklim), kas nerada būtisku slogu uz mājsaimniecību budžetu, tad negatīvā ietekme varētu būt neliela un neradīs milzīgus draudus iedzīvotāju spējai atmaksāt kredītus. Ja tiks ieviesta augstāka nodokļu likme, tad negatīvā ietekme varētu būt jau jūtama un lielāks skaits mājsaimniecību nespēs samaksāt kādu no maksājumiem. Mājokļu kredītu ņēmušo mājsaimniecību skaits veido aptuveni 18% no kopējā mājsaimniecību skaita, no tiem aptuveni piektā daļa pašreizējā ekonomikas lejupslīdes periodā jau patlaban saskaras ar grūtībām samaksāt kredītus un citus maksājumus, līdz ar to tieši šie cilvēkiem mājokļu nodokļu ieviešana radīs vislielākās problēmas norēķināties par savām saistībām. Latvijā ir salīdzinoši liels skaits mājsaimniecību, kuras var atļauties ņemt kredītus, tomēr galvenais faktors, kas šos cilvēkus attur no kredītsaistību uzņemšanās, ir neziņa par nākotni un bailes par ienākumu kritumu, ņemot vērā pašreizējās tendences ekonomikā un bezdarba pieauguma turpināšanos. Līdz ar to neliels mājokļu nodoklis faktiski neietekmēs cilvēku vēlmi ņemt vai neņemt kredītu mājokļa iegādei – galvenais faktors būs ekonomikas stabilizācija un noskaņojuma uzlabošanās attiecībā uz nākotni.
Savukārt nekustamā īpašuma nodokļa likmes palielināšana zemei no 1 līdz 1,5% pirmām kārtām ietekmēs ražošanas uzņēmumus un zemniekus, tomēr spēkā paliek nodokļa summas pieauguma ierobežojums 25% apmērā, kas mīkstinās nodokļu likmes kāpuma negatīvo efektu. Augstāka nodokļu likme radīs papildus izdevumus uzņēmējiem, tomēr tā sekmēs efektīvāku zemes un ēku izmantošanu uzņēmējdarbībā.
Edmunds Rudzītis, SEB bankas sociālekonomikas eksperts
SEB Group
RSS
Drukāt