Mājsaimniecību izdevumi patēriņam Baltijas valstīs

Visās trijās Baltijas valstīs pēdējos piecos gados bija vērojams straujš iekšzemes patēriņa pieaugums, un mainījās arī mājsaimniecības patēriņa izdevumu struktūra, samazinoties pārtikas preču īpatsvaram un palielinoties nepārtikas preču un pakalpojumu īpatsvaram. Patēriņa palielināšanos veicināja ne tikai straujais darba algu pieaugums, bet arī brīvi pieejamie kredītresursi, kuri tika novirzīti dzīves apstākļu uzlabošanai.

Vērtējot mājsaimniecību patēriņa izdevumus uz vienu mājsaimniecības locekli, redzams, ka vismazākie ir Lietuvā, atpaliekot no Latvijas un Igaunijas. Šie skaitļi apstiprina, ka vislielākais patēriņa bums bija Latvijā, kad nopelnītā un arī aizņemtā nauda faktiski "aizgāja" patēriņā un ļoti maz tika domāts par uzkrājumu veidošanu. Lietuviešiem izdevumi uz vienu mājsaimniecības locekli 2008.gadā bija pat par 30% mazāki nekā Latvijā. Pērn Lietuvā vidējā darba samaksa bija par 5% mazāka nekā Latvijā, līdz ar to šādas atšķirības izdevumu apjomā var skaidrot ar to, ka Lietuvā mazāk kredītlīdzekļu aizgāja patēriņā (Lietuvā kredītus ņēmušo mājsaimniecību skaits ir mazāks nekā Latvijā un Igaunijā) un vairāk naudas tika novirzītas uzkrājumiem, nevis patēriņam.

Pārtikas izdevumu īpatsvars kopējā mājsaimniecību izdevumu struktūrā Latvijā un Igaunijā veido 26%, Lietuvā – 35%. Pārtikas preču īpatsvars ir viens no rādītājiem, pēc kura tiek spriests par mājsaimniecību materiālo labklājību. Valstīs, kurās mājsaimniecību ienākumi ir augstāki, izdevumi uzturam mājsaimniecību patēriņā ir nelieli, savukārt valstīs ar zemu dzīves līmeni tie pārsniedz 50%. Līdz ar to tiek uzskatīts, ka, jo mazāk līdzekļu mājsaimniecības tērē pārtikai un pirmās nepieciešamības precēm, jo augstāks dzīves līmenis. Eiropas Savienības valstīs pārtikas preču īpatsvars vidēji veido 19% no kopējā mājsaimniecību patēriņa izdevumu apjoma (Skandināvijas valstīs pārtikai tērē 12-15% no kopējiem izdevumiem).

Līdz ar ienākumu kritumu šogad patēriņa izdevumu apjoms samazināsies visās trijās Baltijas valstīs. Patēriņam novirzāmās summas visstraujāk samazināsies Latvijā, tādēļ ļoti aktuāla ir sava ģimenes budžeta plānošana un izdevumu kontrole.

Edmunds Rudzītis, SEB bankas sociālekonomikas eksperts

Latvija

Lietuva

Igaunija