Kā rīkoties?

Uzkrājumu veidošana ir svarīga neatkarīgi no tā, vai šie uzkrājumi domāti vecumdienām, bērnu izglītībai vai kādam lielākam pirkumam. Uzkrājumi kalpo kā finansiālais drošības spilvens neparedzētu izdevumu rašanās gadījumā un ļauj saglabāt ierasto dzīves komforta līmeni arī ekonomikas lejupslīdes laikā. Uzkrājumu veidošanai vispiemērotākais laiks ir tautsaimniecības izaugsmes gadi, tomēr arī sliktākos laikos var veidot uzkrājumus. Jābūt vēlmei uzkrāt un naudas līdzekļiem (kaut vai nelieliem), ko var novirzīt uzkrājumiem.

Katram jāizvēlas piemērotākais ieguldījuma veids, kas atkarīgs no ieguldīšanas mērķa, termiņa un riska, ko esat gatavs uzņemties. Uzkrājot un ieguldot naudu, noteikti jādefinē termiņš, uz kādu ieguldāt naudu un jāpieņem, ka ieguldījuma laikā šie līdzekļi nebūs akūti nepieciešami. Ja nauda būs nepieciešama drīz vai arī neparedzētos gadījumos (īstermiņā), tad nevajadzētu aizrauties ar riskantiem ieguldījumiem, bet labāk izvēlēties banku piedāvātos krājkonta un īstermiņa noguldījumus, kuru riska pakāpe ir neliela un kuri ļauj piekļūt saviem finanšu līdzekļiem neīsā laika periodā. Ilgtermiņa uzkrājumiem (sākot ar 3 gadiem) atkarībā no pašu vēlmes uzņemties lielāku vai mazāku risku ieguldīšanai var izvēlēties ieguldījumu fondus, akcijas vai strukturētos finanšu instrumentus.

Ekonomiskās lejupslīdes laikā strauji sarūk darba vietu skaits un arvien vairāk cilvēku paliek bez darba, turklāt ekonomikas lejupslīdes apstākļos pilnībā droši nevar justies nevienas nozares vai profesijas pārstāvis. Ja zaudēts darbs, tad jāreģistrējas bezdarbnieka statusa iegūšanai Nodarbinātības valsts aģentūrā. Pēc bezdarbnieka statusa iegūšanas, ja bezdarbniekam ir tiesības pretendēt uz bezdarbnieka pabalstu, bezdarbnieks var iesniegt iesniegumu pabalsta pieprasīšanai Nodarbinātības valsts aģentūras filiālē vai jebkurā Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras nodaļā.

Darba zaudēšana nozīmē būtiskas pārmaiņas dzīvē, tomēr nedrīkst padoties un krist depresijā. Visu dienu pavadot pie TV ekrāna, noskaņojums var kļūt tikai vēl depresīvāks. Šādā situācijā bieži vien jāmaina savi ieradumi un dzīvesveids, ģimenes tēriņi jāplāno daudz rūpīgāk, un, protams, aktīvi jāmeklē darbs (gan caur paziņām, gan sūtot savus pieteikumus un CV uz pieejamajiem darba piedāvājumiem, gan arī interesējoties par darba iespējām arī ārpus Latvijas).

Laika periodu, kad vēl nav izdevies atrast jaunu darbu, var izmantot jaunu profesiju apgūšanai vai savas kvalifikācijas paaugstināšanai.

Tas, kas šajā situācijā ir ietekmējis kredītmaksājumu latos, ir saistīts ar valsts kopējo ekonomisko fonu. Šā gada laikā ir notikušas būtiskas izmaiņas RIGIBOR likmēs. Latu likmju kāpums gada pirmajā pusē atspoguļo kopējo situāciju Latvijā, ietekmējot jebkuru uzņēmēju vai privātpersonu, kas ņēmusi kredītu latos (SEB bankā vidēji 10% no visiem kredītiem). Lielākā daļa kredītlīgumu paredz, ka kredītmaksājumu veido naudas cena starpbanku tirgū attiecīgajā valūtā un bankas noteiktā pievienotā likme. Tas, kas šobrīd ir ietekmējis uzņēmēju un privātpersonu maksājumu latu kredītiem, ir lata cena starpbanku tirgū, ko veido 7 Latvijā strādājošo banku likmes, par kādām tās var naudu aizņemties starpbanku tirgū. Latu likmes jūnijā uzrādīja būtisku kāpumu – pat līdz 30% – sakarā ar valstij nepieciešamā finansējuma saņemšanas nenoteiktību un spekulācijām, kā arī jūnijā veiktajām Latvijas Centrālās Bankas valūtas intervencēm, kurās Latvijas Banka pirka latus un pārdeva eiro, jo tāds bija pieprasījums valstī. Centrālai Bankai uzpērkot latus, latu daudzums tirgū samazinās, tādējādi spiežot uz augšu likmes. Komercbankām ir nepieciešams piesaistīt latus, lai izpildītu Centrālās Bankas noteikto obligātās rezerves normatīvu. Intervenču pamatā bija vairāki faktori, kas visi bija saistīti ar makroekonomisko situāciju valstī. Vasaras sākumā bija īpaši saasināts ar dažādu starptautisko organizāciju finansējuma saņemšanu, līdz ar to līdz brīdim, kamēr Latvija saņēma pirmo finansējuma daļu no Starptautiskā valūtas fonda un Eiropas komisija, bija liela nenoteiktība par valsts tālāko attīstību, līdz ar to spekulācijas par latu kā nacionālo valūtu būtiski ietekmēja gan procentu likmes, gan arī lata kursu pret eiro.

Jau jūlija mēnesī RIGIBOR likmes samazināšanos sekmēja Latvijas Bankas rīcība latu pārdošanas virzienā, tādējādi latu resursu tirgū samazinājās deficīts pēc īstermiņa latu resursiem, kas veicinājis arī RIGIBOR likmju kritumu. Uzlabošanās latu tirgū vērojama, kopš Latvijas valdība vienojās ar Starptautisko valūtas fondu par nākamo aizdevuma daļu saņemšanu. Pēc vienošanās panākšanas spiediens uz lata kursu valūtu tirgū ir pazudis, līdz ar to arī procentu likmju tirgū vērojams samērā straujš latu likmju kritums īpaši īsākajiem termiņiem. Situācija varētu īpaši nemainīties tuvākā mēneša laikā, likmēm turpinot lēni slīdēt uz leju. Pēc tam jaunas vēsmas tirgū var ienest nākamā gada valsts budžeta plānošanas process, no kura atkarīgas tālākās sarunas ar starptautiskajiem aizdevējiem.