Privāto pensiju fondu dalībnieku skaits viena mēneša laikā palielinājies par 463 jauniem dalībniekiem

Latvijā reģistrētajos septiņos privātajos pensiju fondos uzkrātā kopējā aktīvu vērtība maija beigās bija 124,96 miljoni latu, kas uzkrāti 201 123 plānu dalībnieku individuālajos kontos, liecina Latvijas Komercbanku asociācijas Privāto pensiju fondu komitejas apkopotie nozares dati. Maijā vien privāto pensiju fondu plānos iemaksas uzsākuši veikt 463 jauni dalībnieki – aizvien vairāk ekonomiski aktīvo iedzīvotāju novērtē, ka uzkrājumu veidošana pensiju trešajā līmenī ilgtermiņā sevi attaisno.

Kopīgais dalībnieku skaits privātajos pensiju fondos ir 201 123, kas ir 0,9% no iedzīvotāju skaita Latvijā vai 19,5% no ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaita. Tas nozīmē, ka viena piektā daļa iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 62 gadiem ir izvēlējušies veidot uzkrājumus savām vecumdienām pensiju 3.līmenī, un tā ir pozitīva ziņa.

Privāto pensiju fondu tirgū piedāvāto plānu dalībnieku vidējais vecums, kuri veic iemaksas privātajos pensiju plānos, ir līdz 45 gadiem, un tas nozīmē, ka plānu dalībnieki plāno veikt iemaksas savu uzkrājumu veidošanai vismaz turpmākos 10 gadus, t.i., līdz viņi sasniegs 55 gadu vecumu, kad dalībniekam ir tiesības izņemt uzkrāto kapitālu. Plānu dalībnieki nesteidzas izņemt uzkrāto kapitālu, bet tieši pretēji, arī sasniedzot 55 gadu vecumu un iegūstot tiesības pieprasīt individuālajā kontā uzkrātā kapitāla izmaksu, turpina veikt iemaksas uzkrājuma papildināšanai. Vairāk nekā 29,6 tūkstoši plānu dalībnieku jeb 14% ir vecāki par 55 gadiem, un viņi nesteidzas izņemt privātajos pensiju fondos uzkrāto papildpensijas kapitālu.

Būtiski ir palielinājies iemaksu apjoms, ko veic paši dalībnieki – tas 1,5 reizes pārsniedz iemaksu apjomu, ko savu darbinieku labā veic darba devēji (attiecīgi 2,215 tūkstoši latu pret 1,476 tūkstošiem latu – dati uz 31.03.2012.). Tas ir apliecinājums, ka plānu dalībnieki, veicot iemaksas uzkrājumu veidošanai nākotnes pensijām, legalizē savus ienākumus, bet darba devēji turpina konsekventi neizmantot iespēju legāli samazināt darbaspēka nodokļu slogu.

Laikus parūpējoties par pensijas uzkrājumu, cilvēki var justies finansiāli neatkarīgi un sniegt nodrošinātas vecumdienas, turklāt tagad iespējams izmantot nodokļu atvieglojumus – nodokļu atvieglojumu limits kopā ar darba devēja iemaksām ir 10% no gada bruto darba samaksa). Piemēram, ja darba devējs darbinieka labā 3.pensiju līmenī maksā 5% no bruto darba samaksas, tad pats darbinieks var papildus iemaksāt vēl 5 %, un par savu daļu saņemt atpakaļ iedzīvotāju ienākuma nodokli. Šādā veidā iespējams nodrošināt vecumdienas un nebūt atkarīgam tikai no valsts pabalstiem.

Detalizētāka statistika par privāto pensiju fondu darbību pielikumā un LKA mājas lapā.

Informācijas sagatavotāja:

Rudīte Zvirgzdiņa

LKA Privāto pensiju fondu komitejas vadītāja