| SEB bankas un SIA "Data Serviss" veiktais pētījums, kas tiek izmantots SEB Biznesa vides apskata veidošanā, atklāja, ka Latvijas uzņēmumu izmaksu optimizācijas pasākumi 2009. gadā galvenokārt tika virzīti uz darbinieku atalgojuma (64%) un skaita (59%) samazinājumiem, kam seko sakaru izmaksu (46%) un telpu izmaksu (41%) samazinājums.
64% īpašnieku un vadītāju atzīst, ka pērn uzņēmumā tika samazināta personāla darba samaksa. 32% gadījumu darbinieku atalgojums ir sarucis no 10 līdz 20%, savukārt katrā ceturtā (24%) uzņēmumā ir likvidētas prēmijas un piemaksas. Daudzos uzņēmumos darba samaksas samazinājums ir bijis ievērojams: 17% aptaujāto norāda, ka atalgojums uzņēmumā sarucis robežās no 20 līdz 50%.
Sociālantropologs, Rīgas Ekonomikas augstskolas asociētais profesors Roberts Ķīlis: "Patiesi, arī citi pētījumi rāda, ka darbinieku atlaišana ir viena no populārākajām optimizācijas stratēģijām – mēs pielāgojamies krīzei caur lielāku bezdarbu, kas sastinguša darba tirgus apstākļos no makro viedokļa nemaz nav labi. Cilvēkiem nav cerību ātri atrast jaunu darbu, un pašlaik viņi vienkārši tiek pārlikti uz sociālo budžetu.
Pieņemu arī, ka vieglums, ar kādu tiek atlaisti cilvēki, rāda, ka arodbiedrības ir samērā vājas. Dabiski ir arī tas, ka darbinieku atlaišana, ja cilvēki ir ar lielu pieredzi un labām kompetencēm, tomēr ir zaudējums uzņēmumam un patiesībā tā ir īstermiņa stratēģija, kas ir attaisnojama tikai ļoti smagos apstākļos. Nav nekādas garantijas, ka uzņēmums labos kadrus pēc tam viegli iegūs vai netērēs lielas naudas, atkal apmācot jauniņos.
Atlaišana kā galvenā stratēģija ir tipisks rādītājs īstermiņa pieejai un domāšanas veidam principā."
Būtiski palielinās to uzņēmumu īpašnieku un vadītāju īpatsvars, kuri apgalvo, ka darbinieki ir kļuvuši "mazāk prasīgi" attiecībā uz atalgojuma apmēru: ja 2009. gada aprīlī tā uzskatīja 20% aptaujāto, tad 2010. gada sākumā par to bija pārliecināti 40% uzņēmēju. Respektīvi, atalgojuma samazinājums uzņēmumos ir pakļauts gan īpašnieku un vadītāju iniciatīvai, gan pašu darbinieku pielaidīgākai attieksmei.
Par spīti pieaugošajam bezdarbam valstī, kas likumsakarīgi paplašina uzņēmēju iespējas nepieciešamības gadījumā ātri atrasts profesionālus darbiniekus, samazinās to uzņēmumu vadītāju skaits, kuri apgalvo, ka šobrīd ir vieglāk atrast kvalificētus darbiniekus – no 31% 2009. gada pavasarī līdz 16% šī gada janvārī.
59% aptaujāto īpašnieku un vadītāju savā uzņēmumā samazināja darbinieku skaitu. Tomēr par pozitīvu ievirzi liecina 71% aptaujāto komersantu apgalvojums, ka 2010. gada sākumā darbinieku skaits uzņēmumā paliks bez izmaiņām. Tātad – uzņēmumi ir apzinājuši optimālo darbinieku skaitu, lai varētu turpināt savu darbību un tuvākajā laikā neplāno atlaist personālu.
SEB Biznesa vides apskats tiek veidots, pamatojoties uz mazo un vidējo uzņēmumu vadītāju un īpašnieku aptauju 2010. gada februārī, izmantojot telefoninterviju metodi. Pētījumā tika aptaujāti 510 uzņēmēji. Pētījums tiek īstenots reizi ceturksnī sadarbībā ar pētījumu kompāniju SIA " Data Serviss".
SEB grupa ir Ziemeļeiropas finanšu institūcija, kas sniedz bankas pakalpojumus 400 tūkstošiem uzņēmumu un institucionālo klientu un 5 miljoniem privātpersonu. SEB grupa sniedz universālas bankas pakalpojumus Zviedrijā, Vācijā un Baltijas valstīs – Igaunijā, Latvijā un Lietuvā. SEB grupa ir pārstāvēta arī citās Ziemeļvalstīs, Polijā, Ukrainā un Krievijā, kā arī lielākajos finanšu centros visā pasaulē. Uz 2009. gada 31. decembri SEB grupas kopējie aktīvi veido 2,308 miljardus Zviedrijas kronu (~225 miljardi eiro), kopējie aktīvi pārvaldīšanā – 1,356 miljardi Zviedrijas kronu (~132 miljardi eiro). SEB grupā strādā vairāk kā 20 000 darbinieku. Vairāk par SEB grupu: www.sebgroup.com.
|
