SEB Biznesa vides apskats: uzņēmēji par perspektīvākajām nozarēm Latvijā tuvāko trīs gadu laikā sauc kokapstrādi, tirdzniecību un pakalpojumus

Turpinot analītiskā SEB Biznesa vides apskata veidošanu ar mērķi izzināt uzņēmēju viedokļu un noskaņojuma izmaiņas attiecībā uz uzņēmuma un uzņēmējdarbības stāvokli valstī, kā arī aktuālākajiem sava biznesa attīstības jautājumiem, SEB Biznesa vides apskats atklāj, ka uzņēmēji par perspektīvākajām nozarēm Latvijā tuvāko trīs gadu laikā nosauc kokapstrādi (25%), tirdzniecību (23%), pakalpojumus (22%), transportu un sakarus (21%) un pārtikas rūpniecību (21%). Vismazāko ticību uzņēmēji izsaka papīra ražošanas nozares potenciālam (5%), metālizstrādājumu (6%) un mašīnu, iekārtu ražošanai (6.5%).

LR ekonomikas ministrs Artis Kampars: "Iepriecina, ka SEB Biznesa vides apskata rezultāti kopumā saskan ar Ekonomikas ministrijas izstrādātajā un valdībā pērnā gada 10. novembrī akceptētajā  ekonomikas atveseļošanas plānā definētajiem prioritārajiem segmentiem, kuri ir :

1.      Konkurētspējīgi uzņēmumi ar augstu izaugsmes un eksporta potenciālu;

2.      Apstrādes rūpniecības nozares ar nozīmīgu ieguldījumu pievienotās vērtības un eksporta pieaugumā, kā arī augstu izaugsmes un eksporta potenciālu nākotnē – pārtikas rūpniecība; kokapstrāde; rūpniecība un tās saskarnozares; elektrisko un optisko iekārtu ražošana; mašīnbūve un metālapstrāde;

3.      Uz eksportu orientētas pakalpojumu nozares – transports un loģistika, tūrisms, informācijas un komunikāciju tehnoloģijas.

Pārsteigums ir aptaujas rezultāti attiecībā uz tirdzniecību kā vienu no perspektīvākajām tautsaimniecības nozarēm, jo pēc ministrijas ekspertu atzinuma šī pakalpojumu nozare, samazinoties iekšējā patēriņa līmenim, kļūst mazāk nozīmīga kopējā Latvijas tautsaimniecības struktūrā.

Pēc manām domām uzņēmēji ir pārāk zemu novērtējuši mašīnbūves un metālapstrādes sektoru, kas veido ¼ no apstrādes rūpniecības pievienotās vērtības un ap 75% no produkcijas tiek eksportēts."

Latvijas Kokrūpniecības federācijas prezidents, AS "Latvijas finieris" padomes priekšsēdētājs Juris Biķis: "To, ka AS "Latvijas Finieris" pārstāvētā nozare atrodas 1. vietā perspektīvo nozaru sarakstā vērtēju, protams, pozitīvi, bet jāskatās objektīvi – kopumā līderos izvirzījušās 6-7 nozares un puse no tām izmanto Latvijas vietējos un atjaunojamos (dabiskos) resursus – zemi un mežus. Un gluži nepelnīta kokrūpniecības nozares līderpozīcija tomēr nav, ko pierāda arī valstiskie ieguvumi:

·        Piecpadsmit gados pozitīvais meža nozares pienesums ekonomikai (eksporta-importa saldo) ir 6 miljardi latu. Arī pēdējos "krīzes" gados: aptuveni 500 miljoni latu gadā;

·        Kopā meža nozarē Latvijā nodarbināti aptuveni 52 tūkstoši cilvēku (mežsaimniecība, koksnes pirmapstrāde un tālākapstrāde) plus vēl papildus aptuveni 31 tūkstoši cilvēku saistītajās nozarēs (transports, metālapstrāde, izglītība, zinātne, būvniecība, enerģētika, dažādi pakalpojumi)."

"Kāpēc, manuprāt, uzņēmēji saskata perspektīvas kokapstrādes nozarē? Meži ir vērtīgākais resurss Latvijā tūlīt aiz cilvēka. Pasaulē daudzviet tie samazinās, bet Latvijā ik gadu turpina pieaugt – meži šobrīd klāj jau vairāk nekā pusi no valsts teritorijas.  Latvijā ir sabalansēta meža īpašnieku struktūra – aptuveni uz pusēm starp valsti un privātajiem īpašniekiem. Pareizi mežus apsaimniekojot, iespējams gūt būtisku ekonomisko labumu, reizē sabalansējot arī vides un sociālās intereses (piemēram, dabas liegumi veicina tūrisma nozares attīstību, kas arī ir viena no 7 perspektīvākajām nozarēm). Visbeidzot – ieviešot perspektīvas koksnes pārstrādes tehnoloģijas, produktiem no Latvijā audzētās koksnes ir liels potenciāls pasaules augstvērtīgajās tirgus nišās (piemēram, mūsu lapkoki ir ļoti piemēroti lielām slodzēm), turpina Juris Biķis.

SEB bankas makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis: "Vērtējot komersantu pausto pārliecību par nozaru attīstību un to perspektīvām, tirdzniecības augstais novērtējums īpašu izbrīnu nerada, jo tirdzniecība ir un būs ienesīga nozare, pat neskatoties uz to, ka vietējais patēriņš rūk. Tas, kas tirgotājiem jāņem vērā, ir uzsvaru mainīšana – tas tagad jāliek uz starptautisko tirdzniecību. Kas attiecas uz mašīnbūvi, šai nozarei ir jāpievērš vairāk uzmanības. Tāpat nemazāk nozīmīgs ir enerģētikas sektors, kam gan perspektīvas un nozīmīgums sniedzas tālāk par trim gadiem. Tāpat lielāku potenciālu, kā to vērtē komersanti, saskatu ķīmiskajā rūpniecībā. Milzum plašas iespējas. Lai to attīstītu, nepieciešams zinātniski pētnieciskais potenciāls un investīcijas."

SEB Biznesa vides apskats tiek veidots, pamatojoties uz mazo un vidējo uzņēmumu vadītāju un īpašnieku aptauju 2010. gada februārī, izmantojot telefoninterviju metodi. Pētījumā tika aptaujāti 510 uzņēmēji. Pētījums tiek īstenots reizi ceturksnī sadarbībā ar pētījumu kompāniju SIA " Data Serviss".

SEB grupa ir Ziemeļeiropas finanšu institūcija, kas sniedz bankas pakalpojumus 400 tūkstošiem uzņēmumu un institucionālo klientu un 5 miljoniem privātpersonu. SEB grupa sniedz universālas bankas pakalpojumus Zviedrijā, Vācijā un Baltijas valstīs – Igaunijā, Latvijā un Lietuvā. SEB grupa ir pārstāvēta arī citās Ziemeļvalstīs, Polijā, Ukrainā un Krievijā, kā arī lielākajos finanšu centros visā pasaulē. Uz 2009. gada 31. decembri SEB grupas kopējie aktīvi veido 2,308 miljardus Zviedrijas kronu (~225 miljardi eiro), kopējie aktīvi pārvaldīšanā – 1,356 miljardi Zviedrijas kronu (~132 miljardi eiro).  SEB grupā strādā vairāk kā 20 000 darbinieku. Vairāk par SEB grupu: www.sebgroup.com.

Tautsaimniecības perspektīvākās nozares tuvāko trīs gadu laikā