Par SEB banku

SEB Mājokļu cenu indikators: 64% Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka mājokļu cenas tuvākā gada laikā nebūs zemākas par šī brīža cenām

11. augusts, 2010

SEB Mājokļu cenu indikators, kas ik mēnesi parāda Latvijas iedzīvotāju viedokli par mājokļu cenu izmaiņām tuvākā gada laikā, joprojām uzrāda iedzīvotāju optimismu attiecībā uz nekustamā īpašuma cenu kāpumu, tomēr cenu kāpuma gaidas mazliet samazinājušās. Mēneša laikā SEB Mājokļu cenu indikators samazinājies par 4.9 punktiem līdz 10.2 punktiem augustā, iepriekšējā mēnesī indikators bija 15.1 punkti. Neskatoties uz mēneša laikā novēroto atsevišķu cenu kāpumu prognozētāju pāriešanu pie tiem, kas sagaida nemainīgas cenas, joprojām 64% Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka mājokļu cenas tuvākā gada laikā nebūs zemākas par šī brīža cenām.

 

Augusts ir pirmais mēnesis vairāk nekā gadu ilgajā SEB Mājokļu cenu indikatora datu apkopošanas periodā, kad indikatora vērtība mēneša laikā ir samazinājusies, apturot indikatora pieauguma tendenci. Tomēr gada griezumā noskaņojuma uzlabojums ir būtisks – salīdzinājumā ar 2009. gada augustu šogad SEB Mājokļu cenu indikators ir par 44.3 punktiem lielāks, kas nozīmē būtisku iedzīvotāju noskaņojuma uzlabojumu.


SEB Mājokļu cenu indikatora dati rāda, ka mēneša laikā mazliet samazinājies to iedzīvotāju skaits, kas prognozē nekustamā īpašuma cenu kāpumu tuvākā gada laikā. 29% respondentu (iepriekšējā mēnesī – 34%) piekrīt viedoklim, ka pēc gada mājokļu cenas būs augstākas nekā šobrīd. Nemainīgs palicis cenu kritumu prognozētāju skaits – 19% Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka nekustamā īpašuma tirgū cenas gada laikā kritīs. Savukārt pieaudzis ir neitrāli noskaņoto iedzīvotāju skaits. 35% respondentu (iepriekšējā mēnesī – 30%) pauda uzskatu, ka mājokļu cenas 12 mēnešu laikā nemainīsies un pēc gada tās atradīsies pašreizējā līmenī. 16% aptaujāto iedzīvotāju nespēja vai arī nevēlējās atbildēt uz aptaujas jautājumu.


SEB bankas sociālekonomikas eksperts Edmunds Rudzītis: "Nekustamā īpašuma cenu pieauguma gaidu samazinājumu aizvadītajā mēnesī ietekmēja pieaugošie dabasgāzes tarifi un prognozes, ka saistībā ar dabasgāzes tarifu pieaugumu par siltumu šoziem Latvijas iedzīvotājiem var nākties maksāt par vismaz 30% vairāk nekā iepriekšējā ziemā. Saistībā ar iespējamo siltumenerģijas tarifu kāpumu var skaidrot aizvadītā mēneša laikā vērotās izmaiņas rīdzinieku noskaņojumā."


Galvaspilsētā mājokļu cenu kāpuma prognozētāju skaits samazinājies par astoņiem procentpunktiem no 38% līdz 30%, savukārt cenu kritumu prognozētāju skaits palielinājies līdz 17% no kopējā respondentu skaita (iepriekšējā mēnesī 15%).


Vispozitīvāk attiecībā uz nekustamā īpašuma cenu dinamiku noskaņoti ir Vidzemes iedzīvotāji, turklāt nekustamā īpašuma cenu prognozētāju skaits Vidzemē mēneša laikā pat ir palielinājies. 40% Vidzemes novada iedzīvotāju tic, ka mājokļu cenas pēc gada būs augstākas nekā šobrīd.


Mēneša laikā būtiski uzlabojies iedzīvotāju noskaņojums arī Kurzemē, palielinoties mājokļa cenu kāpumu prognozētāju skaitam. Kurzemē cenu kāpumu prognozē 30% iedzīvotāju.


Joprojām svārstīgs noskaņojums ir Zemgalē – pēc noskaņojuma uzlabošanās iepriekšējā aptaujā, šoreiz iedzīvotāju noskaņojums attiecībā uz nekustamā īpašuma cenu kāpumu kļuvis mazāk optimistisks. 31% Zemgales iedzīvotāju uzskata, ka gada laikā var sagaidīt mājokļu cenu kāpumu.


Latgalē noskaņojums ir pesimistiskāks nekā citos Latvijas novados, ko var skaidrot ar lielāku bezdarba līmeni un noskaņojuma pasliktināšanos aizvadītā mēneša laikā noteikti ietekmēja arī pieaugošās bažas par lielākiem apkures rēķiniem šoruden. Latgalē cenu kāpumu prognozētāju skaits  samazinājies no 23% līdz 18%.


Aptaujas tehniskā informācija

Aptauja Latvijā veikta sadarbībā ar pētījumu centru SKDS. Aptaujas veikšanas laiks: 09.07.2010. - 21.07.2010. Ar stratificētās nejaušās izlases metodi tika aptaujāti 1027 Latvijas pastāvīgie iedzīvotāji vecumā no 18 līdz 74 gadiem visā Latvijā, veicot tiešās intervijas respondentu dzīves vietās. Izlase ir reprezentatīva attiecībā pret ģenerālo kopumu.


SEB grupa ir Ziemeļeiropas finanšu institūcija, kas sniedz bankas pakalpojumus 400 tūkstošiem uzņēmumu un institucionālo klientu un 5 miljoniem privātpersonu. SEB grupa sniedz universālas bankas pakalpojumus Zviedrijā, Vācijā un Baltijas valstīs – Igaunijā, Latvijā un Lietuvā. SEB grupa ir pārstāvēta arī citās Ziemeļvalstīs, Polijā, Ukrainā un Krievijā, kā arī lielākajos finanšu centros visā pasaulē. Uz 2010. gada 31. martu SEB grupas kopējie aktīvi veido 2,285 miljardus Zviedrijas kronu (~236 miljardi eiro), kopējie aktīvi pārvaldīšanā – 1,382 miljardi Zviedrijas kronu (~143 miljardi eiro).  SEB grupā strādā vairāk kā 19 000 darbinieku. Vairāk par SEB grupu: www.sebgroup.com.


Papildu informācijai:

Agnese Strazda, SEB bankas Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja – 67215521, 29149306

agnese.strazda@seb.lv

Edmunds Rudzītis, SEB bankas sociālekonomikas eksperts – 67215933

 edmunds.rudzitis@seb.lv


Vairāk par SEB grupu Latvijā:

www.seb.lv

www.seb.lv/wap

Twitter/SEB_Latvia

Twitter/SEBekonomisti