|
Zviedrijas uzņēmumu finansistu optimisms turpina palielināties, šobrīd sagaidot lielākus darbības apjomus, kas attiecīgi sekmēs rentabilitātes uzlabošanos 2010. gadā. Jautājums par izmaksu samazinājumu zaudē savu aktualitāti. Finanšu jomas vadošie darbinieki uzskata, ka šobrīd ir potenciāls cenu pieaugumam savu uzņēmumu produkcijai, kā rezultātā ir pamatotas cerības, ka peļņa šogad sāks palielināties.
SEB Finanšu darbinieku indeksa aptauja, kuras laikā tiek uzrunāti 70 Zviedrijas lielāko uzņēmumu finanšu jomas vadošie darbinieki, uzrāda, ka finansistu optimisms, vērtējot šī brīža makroekonomisko vidi, turpina pieaugt. SEB Finanšu darbinieku indekss februārī sasniedza jaunu rekordu kopš 2008. gada maija: šomēnes indekss pakāpās līdz 60 punktu atzīmei, salīdzinājumā ar 59 punktiem 2009. gada novembrī.
Aptaujas rezultāti liecina, ka vairāk kā puse respondentu sagaida darba apjomu palielināšanos, kas šogad pamatos rentabilitātes pieaugumu. Rentabilitātes uzlabojumi papildu tiek veicināti arī ar izmaksu optimizāciju, kas uzņēmumos tika piedzīvota 2009. gadā. Jau tagad 65% finanšu jomas eksperti prognozē uzlabojumus rentabilitātes rādītājos 2010. gadā.
Salīdzinājumā ar rekordzemu rezultātu 2009. gada februārī, kad 50% Zviedrijas lielāko uzņēmumu finanšu jomas vadošo darbinieku uzskatīja, ka viņu uzņēmumu finansiālais stāvoklis ir stabils vai ļoti stabils, šobrīd šādu pārliecību pauž jau 74% respondentu.
SEB bankas valdes locekle, finanšu direktore Ieva Tetere: "Uz pārmaiņām pasaules ekonomikā Latvijas uzņēmējdarbības vide reaģē ar zināmu aizkavēšanos. To apliecina arī atšķirīgs vietējo komersantu sava uzņēmuma stāvokļa vērtējums Latvijā un Zviedrijā: ja lielākā daļa Zviedrijas uzņēmumu finansistu (74%) sava uzņēmuma finansiālo stāvokli vērtē kā stabilu vai ļoti stabilu, tad 58% Latvijas uzņēmumu īpašnieku un vadītāju sava uzņēmuma pašreizējo finansiālo stāvokli vērtē kā viduvēju, 24% apgalvo, ka tas ir slikts, savukārt 16% uzņēmēju uzskata, ka uzņēmuma stāvoklis ir labs. Tomēr ir novērojami signāli, kas liecina par zināmu stabilitāti Latvijas komersantu vērtējumos: samazinās uzņēmēju īpatsvars, kas atzīst, ka sava uzņēmuma stāvoklis, kā arī uzņēmējdarbības stāvoklis valstī kopumā ir pasliktinājies. Attiecīgi palielinās uzņēmumu vadītāju skaits, kas uzņēmuma un uzņēmējdarbības stāvokli vērtē kā nemainīgu. Latvijas uzņēmēji atzīst, ka tie sāk izrādīt aizvien lielāku iniciatīvu klientu apkalpošanas un tirgus izpētes jomā. Turklāt SEB Biznesa vides apskatā secinājām, ka, salīdzinājumā ar 2009. gada pētījuma datiem, samazinās uzņēmēju īpatsvars, kuri uzskata, ka ekonomikas attīstība ir atkarīga no Latvijas valdības (no 61% līdz 55%) un palielinās to aptaujāto skaits, kas apgalvo, ka ekonomikas atveseļošanos balsta ikviena ieguldījums (no 20% līdz 29%)."
Zviedrijas uzņēmumu finanšu darbinieki sagaida cenu attīstību viņu uzņēmumu precēm, kam vajadzētu pozitīvi ietekmēt finansiālos rezultātus šogad. 64 procenti aptaujāto plāno paaugstināt produkcijas cenas nākamo sešu mēnešu laikā, savukārt 27% Zviedrijas finansistu prognozē nemainīgas produkcijas cenas.
"Šobrīd vēl neredzu īstu pamatu optimismam par ekonomikas atveseļošanos Latvijā. Patlaban tā drīzāk iekonservējas, jo Valsts nespēj vai arī nevar piedāvāt reālus rīkus ekonomikas stimulēšanai. Savukārt uzņēmēji – īpaši mazā un vidējā segmenta pārstāvji – sajūt skaudrās realitātes sekas, kas izpaužas būtiskā apgrozījuma kritumā, kam seko likviditātes problēmas un daudzos gadījumos finišs bankrota veidolā. Tas tāpēc, ka ne visi spēj adekvāti samazināt izmaksu bāzi, kā arī banku finansējums ir kļuvis par ekskluzīvu lietu. Visi šie apstākļi pa spirāli dzen pieprasījumu uz leju, jo papildinās bezdarbnieku rindas un krītas iedzīvotāju pirktspēja. Šādā situācijā arī preču un pakalpojumu cenām tuvākajā laikā nav pamata paaugstināties", skaidro Gints Bukovskis, AS Lattelecom Finanšu direktors.
SEB Finanšu darbinieku indekss tiek publicēts sešpadsmito reizi. Indeksu publicē reizi ceturksnī ar mērķi noteikt izmaiņas uzņēmumu finansistu noskaņojumā un veicināt izpratni par ekonomikas attīstības tendencēm. Pētījums sastāv no 15 jautājumiem, kas aptver dažādas jomas: uzņēmējdarbības vidi, stratēģiskās investīcijas, nodarbinātību, finansiālo stabilitāti, viedokļus par valūtu un procentu likmēm.
SEB grupa ir Ziemeļeiropas finanšu institūcija, kas sniedz bankas pakalpojumus 400 tūkstošiem uzņēmumu un institucionālo klientu un 5 miljoniem privātpersonu. SEB grupa sniedz universālas bankas pakalpojumus Zviedrijā, Vācijā un Baltijas valstīs – Igaunijā, Latvijā un Lietuvā. SEB grupa ir pārstāvēta arī citās Ziemeļvalstīs, Polijā, Ukrainā un Krievijā, kā arī lielākajos finanšu centros visā pasaulē. Uz 2009. gada 31. decembri SEB grupas kopējie aktīvi veido 2,308 miljardus Zviedrijas kronu (~225 miljardi eiro), kopējie aktīvi pārvaldīšanā – 1,356 miljardi Zviedrijas kronu (~132 miljardi eiro). SEB grupā strādā vairāk kā 20 000 darbinieku. Vairāk par SEB grupu: www.sebgroup.com.
Papildu informācijai:
Agnese Strazda, SEB bankas Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja – 67215521, 29149306
agnese.strazda@seb.lv
Vairāk par SEB grupu Latvijā: www.seb.lv
SEB bankas jaunākās ziņas mobilajā telefonā: www.seb.lv/wap
|
