Dainis Gašpuitis: Globālās ekonomikas izaugsme strauji uzlabojas

Neskatoties uz politisko nenoteiktību, ekonomiskā aktivitāte, piemēram, Ķīnā, Japānā un eirozonā, kā arī ziemeļvalstīs un Baltijas valstīs, ir bijusi pārsteidzoša. Pateicoties labvēlīgajai situācijai darba tirgū, pieaugošai resursu izmantošanai un tirdzniecībai, kā arī sparīgam aktīvu cenu kāpumam, izaugsme ir nostiprinājusies. Tajā pašā laikā, paralēli ģeopolitiskiem riskiem, pastāv arī sociālās problēmas, piemēram, ekonomiskā nevienlīdzība, iedzīvotāju novecošana un darbavietu zudumi, ko rada digitalizācija un automatizācija.

Šobrīd deflācijas un lejupslīdes riski ir mazinājušies, tomēr joprojām ir iemesli turpināt ekspansīvas monetārās politikas īstenošanu. Taču arvien grūtāk ir attaisnot tās ekstrēmākās formas. Kopš 2008. gada centrālās bankas ir emitējušas 15 triljonus ASV dolāru, kas ir vienāds ar 20% no pasaules akciju tirgus kapitalizācijas. Līdz 2018. gada beigām apjoms pieaugs līdz apmēram 16 triljoniem USD. Tādējādi monetārā politika saglabāsies ekspansīva, bet tiks uzsākti pasākumi politikas turpmākai normalizācijai (stimulējošu obligāciju pirkumu samazināšana / pakāpeniska pārtraukšana un pakāpenisks procentu likmju pieaugums). Inflācija 2017.-2019. gadā palielināsies nedaudz. Pozitīvākas izaugsmes iespējas un ekspansīvas monetārās politikas kombinācija nodrošinās atbalstu akciju tirgiem.
Amerikas Savienotajās Valstīs – kā tika gaidīts - prezidenta D. Trampa pārvaldes politiskā turbulence ekonomikai nav traucējusi, bet nodokļu samazinājumi šogad ieviesti netiks. IKP pieaugums 2017. gadā sasniegs 2,2%, 2018. gadā - 2,4%, pēc tam 2019. gadā samazināsies līdz 2%. Rudenī federālā parāda griesti tiks paaugstināti, bet Baltajam namam joprojām būs grūti īstenot savu politisko programmu. Darba tirgus ir spēcīgs. Nodarbinātības pieaugums ir vairāk nekā divas reizes straujāks, nekā nepieciešams, lai saglabātu stabilu bezdarba līmeni. Bezdarbs samazināsies zem 4%, bet algu pieaugums sasniegs 3,5%.
Šogad eirozonas izaugsme ir bijusi pārsteidzoša. Aktivizēšanās ir vērojama ne tikai sektorālā, bet arī ģeogrāfiskā ziņā. 2017. - 2018. gadā IKP palielināsies nedaudz virs 2%, bet 2019. gadā temps nedaudz noplaks. Bezdarbs līdz 2019. gadam samazināsies par aptuveni 1 procentpunktu līdz nedaudz virs 8%, kas ir tuvu līdzsvara līmenim. 2018. gads joprojām rada zināmu nenoteiktību. Turpmāk uzmanība tiks pievērsta ne tik daudz nacionālajām vēlēšanām, cik Eiropas Savienības un eirozonas reformu plāniem. Atjaunotais Vācijas un Francijas vadītāju duets centīsies pēc Eiropas Parlamenta vēlēšanām 2019. gadā veidot vairāku ātrumu ES, kas radīs jaunus starpvalstu saspīlējuma riskus. Tikmēr ekonomiskā izaugsme un zemās procentu likmes ļaus valstu valdībām īstenot vāji ekspansīvu fiskālo politiku.
Brexit process joprojām ir nenoteiktības pilns. Lielbritānijas mājsaimniecību finansiālā situācija pasliktinās, ko nosaka pirktspējas zudums inflācijas dēļ, kas mārciņas vērtības krituma rezultātā ir pieaugusi. Neskaidrības dēļ saruks investīcijas, kā dēļ ekonomiskā izaugsme 2018. gadā saruks uz pusi līdz 1%. Iekšpolitiskā situācija palielina jaunu vēlēšanu iespēju.
Strauji augošo ekonomiku, kas veido apmēram 60 procentus no pasaules ekonomikas pēc pirktspējas paritātes, izaugsme drīzumā paātrināsies līdz aptuveni 5%. Ķīna šobrīd saskaras ar kreditēšanu saistītu palēninājumu, kuras mērķis ir panākt stabilāku ekonomiku. Ķīnas IKP pieaugums šogad būs 6,8%, ievērojami pārsniedzot oficiālo mērķi -  6,5%, bet 2018. gadā samazināsies līdz 6,4% un 2019.gadā - 6,1%. Indijā ikgadējā izaugsme paātrināsies līdz gandrīz 8%. Krievijas un Brazīlijas ekonomikās lejupslīdes posms pamazām noslēdzas. Taču Krievijas izaugsmi kavēs reformu trūkums, bet Brazīlijas ekonomiku politiskā nestabilitāte.
Pasaules ekonomikas aktivizēšanās, it īpaši Eiropā, veicinās jaunus izaugsmes impulsus ziemeļvalstīs un Baltijas valstīs. Līdz ar to Latvijas eksporta pieaugums turpināsies, kas ļaus uzturēt vitalitāti apstrādes rūpniecībā. ES fondi būs nozīmīgs būvniecības dzinējspēks, kā arī investīciju katalizators. Tas viss turpinās uzturēt labvēlīgu augsni patēriņa pieaugumam. Tas, cik veiksmīgi un strauji augs ekonomika, būs atkarīgs arī no spējām mazināt ierobežojošo faktoru, piemēram, darbinieku, būvniecības jaudu, ietekmi. Šogad ekonomika augs par 4,1%, nākamgad par 3,7%, bet 2019. gadā par 3,2%. Līdzīgas tendences būs vērojamas arī abās kaimiņvalstīs. Igaunijas ekonomika šogad pieaugs par 3,6%, bet Lietuvas par 3,7%, turpmākajos divos gados abu valstu izaugsme būs 3,2% un 3%.

Dainis Gašpuitis