SEB Mājokļu cenu indikators: Iedzīvotāji optimistiskāki par nekustamā īpašuma cenu kāpumu nekā pērn

SEB Mājokļu cenu indikatora vērtība (starpība starp mājokļu cenu kāpuma un cenu krituma prognozētāju skaitu) šogad kopumā ir augstāka nekā 2015. gadā. Ja pērn indikatora vērtība bija robežās no 25 līdz 36 punktiem, tad šā gada otrajā pusē indikatora vērtība ir tuvu 40 punktiem. Iedzīvotāju prognozes attiecībā uz mājokļu cenu pieaugumu tuvākajā nākotnē ietekmējusi gan iedzīvotāju ienākumu pieauguma turpināšanās, gan kredītu pieejamības uzlabošanās.

Septembrī SEB Mājokļu cenu indikatora vērtība gan mazliet sarukusi - par 2.0 punktiem līdz 38.3 punktiem (jūnijā indikatora vērtība bija 40.3 punkti). Gandrīz puse aptaujāto* (47%) ir noskaņoti optimistiski un sagaida, ka nekustamais īpašums nākamo 12 mēnešu laikā kļūst dārgāks. Cenu samazināšanos 12 mēnešu laikā prognozē 9%, savukārt neitrāli noskaņoto iedzīvotāju, kuri sagaida nemainīgas mājokļu cenas tuvākā gada laikā, skaits veido 30% no kopējā respondentu skaita. 14% respondentu nebija konkrēta viedokļa par mājokļu cenu izmaiņām tuvākā gada laikā.

Lielā mērā indeksa vērtības pieaugumu pēdējā gada laikā sekmējusi rīdzinieku noskaņojuma uzlabošanās. Aptaujas rezultāti rāda, ka Rīgā mājokļu cenu kāpumu prognozētāju skaits palielinājies jau divus ceturkšņus pēc kārtas. Patlaban visoptimistiskāk noskaņotie attiecībā uz mājokļu cenu palielināšanos ir rīdzinieki un kurzemnieki (54% respondentu uzskata, ka mājokļu cenas pēc gada būs augstākas nekā šobrīd), apsteidzot vidzemniekus (50%). No reģioniem procentuāli vismazāk mājokļu cenu kāpumu sagaidītāju bijis Zemgalē (38%).

Visvairāk nekustamā īpašuma cenu kāpuma sagaidītāju ir starp 35-44 gadus vecajiem respondentiem, vadošos amatos strādājošajiem, kā arī Rīgā un Kurzemē dzīvojošajiem iedzīvotājiem. Savukārt procentuāli vismazāk mājokļu cenu prognozētāju skaits ir starp 55-74 gadus veciem iedzīvotājiem, nestrādājošajiem, kā arī pensionāriem un skolniekiem, tomēr arī visās šajās grupās mājokļu cenu kāpumu sagaidītāju skaits ir ievērojami lielāks nekā cenu kritumu prognozētāju skaits.

“Iedzīvotāju pozitīvākas prognozes attiecībā uz mājokļu cenu pieaugumu tuvākajā nākotnē skaidrojamas gan ar ienākumu pieaugumu, gan arī ar pieejamākiem kredītiem mājokļu iegādei, un visu šo faktoru ietekmē pieaugusi arī iedzīvotāju interese par mājokļa iegādi vai būvniecību. Lai arī vairumam iedzīvotāju nav iespēju vai vēlmes mainīt savu mājokli, pēdējā ceturkšņa laikā nedaudz pieaudzis to iedzīvotāju skaits, kuri atbildējuši, ka tuvāko 12 mēnešu laikā plāno iegādājies mājokli vai sākt tā būvniecību”, skaidro SEB bankas sociālekonomikas eksperts Edmunds Rudzītis.

Aptauja veikta šī gada septembrī sadarbībā ar pētījumu centru SKDS. Ar stratificētās nejaušās izlases metodi tika aptaujāti 1002 Latvijas pastāvīgie iedzīvotāji vecumā no 18 līdz 74 gadiem visā Latvijā, veicot tiešās intervijas respondentu dzīves vietās.

Papildu informācijai:
Edmunds Rudzītis, SEB bankas sociālekonomikas eksperts - 67215933, edmunds.rudzitis@seb.lv
Jeļena Riļejeva, SEB bankas komunikācijas projektu vadītāja – 67779978, jelena.rilejeva@seb.lv