Par „Brexit“: biežāk uzdotie jautājumi un atbildes

Zemākā izklāstā piedāvājam atbildes uz biežāk uzdotajiem jautājumiem saistītībā ar Apvienotās Karalistes (AK) vairākuma balsu lēmumu izstāties no Eiropas Savienības (ES).

1. Kāds bija referenduma rezultāts?

AK referendumā par valsts turpmāko dalību (ES), vairums balsotāju izlēmuši par izstāšanos no kopienas. Par aiziešanu no ES nobalsoja gandrīz 52% britu referenduma balsotāju, bet par palikšanu – 48%. Atšķirība balsu skaitā, kas balsoja par izstāšanos no ES veido vairāk nekā 1,2 miljonus. Kopumā referendumā iedalījās 72.2 procenti no visiem balsstiesīgajiem Lielbritānijas pilsoņiem.

2. Kas ir ieguvēji un kas zaudētāji referenduma iznākuma rezultātā?
Uzvarētāju šajā situācijā nav, jo gan AK, gan ES iedzīvotāji cietīs lielākus vai mazākus zaudējumus. Ļoti iespējams, ka tuvākajā laikā dominēs nenoteiktība gan AK, gan ES ekonomikā, finanšu tirgos, politikā. Pagājušajā svētdienā (18.06.), BBC intervijā premjers D.Kamerons aicināja iedzīvotājus nebalsot par ES pamešanu, uzsverot, ka šādā gadījumā AK finanšu situācija pasliktināsies un varētu izmaksāt 20-40 miljardus sterliņu mārciņu.

„Brexit“ rezultātā, mēs varam sagaidīt īstermiņa finanšu tirgus nestabilitāti, kas pakāpeniski ietekmēs arī ilgtermiņa politisko pārmaiņu procesus, meklējot tālākās sadarbības iespējas starp ES un AK. Lai izvairītos no katastrofas, sarunas par jaunajiem nosacījumiem, iespējams, tiks īstenotas pēc iespējas pragmatiski. "Brexit“ arī turpmāk tāpat kā līdz šim par 80 procentiem ir saisīts ar politiskiem apsvērumiem un ne vairāk kā par 20 procentiem - ar ekonomikas un finanšu jautājumiem. Tomēr, skaidrs ir viens, ka ietekmi uz AK un ES ekonomiku tas atstās.

3. Kas galu galā noteica referenduma iznākumu?
Pēdējo nedēļu laikā, abas - gan „Palikšanas“, gan „Izstāšanās“ kampaņās vairāk dominēja emocijas nekā objektīvi fakti, kas ir raksturīga iezīme referendumiem. Tomēr referenduma rezultāti beigu beigās parasti noslēdzās tuvu 50 procentu atzīmei. Aptaujās puse no britu vēlētājiem atzina, ka būtiska ES problēma ir imigrācija. Tā, 75 procenti no resondentiem norādījuši, ka imigrācija pēdējos gados ir bijusi pārmērīga.

4. Kas tagad notiks Apvienotajā Karalistē?
Juridiski referenduma iznākumam ir tikai konsultatīvs raksturs un tas ir atkarīgs no Lielbritānijas parlamenta lēmuma, vai uzsākt izstāšanās procesu. Premjerministrs Deivids Kamerons ir teicis, ja AK izvēlas aktivizēt ES līgumā paredzēto izstāšanās klauzulu, tad šāds process ir jāsāk pēc iespējas ātrāk, jo līdz ar lēmuma pieņemšanu, izstāšanaš pulkstenis sāks tikšķēt, uzskaitot divu gadu periodu, kas paredzēts izstāšanās sarunām. Lai gan divas trešdaļas parlamenta deputātu vēlas, lai AK paliktu ES, tā var būt politiska pašnāvība nepadoties referenduma iznākumam.

5. Kāda ir reakcija finanšu tirgos pēc „Brexit "balsojuma?
Tirgus reakcija sekoja balsu skaitīšanas rezutātam. Valūtas un kapitāla tirgus reaģēja ļoti jūtīgi un sterliņu mārciņas (GBP) kurss ir strauji samazinājies. Tāpat samazinājās akciju indeksi visā pasaulē. Ļoti iespējams, ka lielas svārstības tirgū turpināsies tuvākajās nedēļās, un šāds noskaņojums var pārcelties, piemēram, uz investīciju vidi un mājsaimniecību aktivitāti. Svārstību virziens būs atkarīgs no panākumiem politiķu un centrālo banku vadītāju sarunās, cenšoties atrast pienācīgus argumentus.

6. .. un kā rīkosies ES?
Tāpat, kā daudzi citi, visticamāk arī ES vadītāji, iespējams, ir pārsteigti par AK referenduma rezultātiem. Nākamnedēļ (28. un 29. jūnijā) notiks ES samits, kura laikā tiks apspriests referenduma iznākums, kurš liks veikt arī ES un eirozonas "iekšējo inventarizāciju" un izvirzīt jaunus attīstības virzienus. Samita dalībniekiem nepieciešams apspriest, kā ES attīstīt jaunās stratēģijas. Tāpat ES dalībvalstīm ir svarīgi panākt vienotu nostāju, kā reaģēt uz AK izstāšanos un kā veidot turmpāko sadarbību. Tas būs laikietilpīgs process.

7. Kā referenduma iznākums ietekmēs ES prospektus?
Ekonomiskā ietekme būs negatīva, bet, visticamāk, ierobežota. Nenoteiktība ir palielinājusies un globālie izaicinājumi saglabājas – ieskaitot galveno risku – zemo investīciju apetīti, no tās izrietošo lēno izaugsmi un zemas procentu likmes.

8. Kā rezultāts ietekmēs britu sterliņu mārciņu?
Sterliņu mārciņa jau strauji noreaģēja uz referenduma rezultātu. Mēs varam sagaidīt turpmāku sterliņa mārciņas pavājināšanos. AK cieš gan no budžeta un tekošā konta deficīta, padarot to atkarīgu no ārvalstu kapitāla ieplūdes. Ņemot vērā neskaidrības, kas izriet no referenduma rezultātiem, apetīte ārvalstu investoriem būs piebremzēta un atbalsosies finanšu tirgos, kas var radīt neparedzamas sekas.

Skatoties tuvāko divu gadu perspektīvā, „Brexit“ iznākumā AK var zaudēt 2% no IKP, kamēr eirozonai tas maksātu ap 1% no IKP. Savukārt 15 gadu perspektīvā AK IKP būtu par 6% zemāks. Britu mārciņas vērtība pret eiro kristos par 5%, dolārs nostiprinātos. Akciju cenas Londonas biržā 2017. gada beigās būtu kritušās par aptuveni 20%, Vācijā līdz pat 10%.

9. Kā tas ietekmēs pārējo FX tirgu?
Neskaidrības par „Brexit“ scenāriju jau pirms referenduma demonstrēja būtisku ietekmi uz dažādām valūtām. Raugoties nākotnē, galvenās valūtas, kas gūs labumu, ir klasiski drošās valūtas - Japānas jēnas, Šveices franki un ASV dolārs. Kamēr tiks panākts skaidrāks priekšstats par to, kādu ietekmi referendums atstās uz politisko, ekonomisko un finanšu tirgiem, varam sagaidīt, ka iepriekš minētās trīs valūtas saglabāsies spēcīgas. Taču mēs uzskatām, ka šodienas valūtas kurss šīm valūtām ir pārvērtēts un nākotnē tām vajadzētu kļūt vājākām, pieņemot, ka „Brexit“ iznākums nav ietekmējis pasaules ekonomiku ļoti negatīvi.

10. Kā Brexit ietekmēs Latvijas ekonomiku?
Pēc Lielbritānijas referenduma, kurā atbalstīta valsts izstāšanās no ES, patlaban paniku par ietekmi uz ekonomiku celt ir nevietā, taču ir rūpīgi jāskatās un jāvērtē iespējamie scenāriji. Jāņem vērā, ka AK izstāšanās atstās ietekmi uz ES budžetu un attiecīgi ir pavisam ticama iespēja, ka tā rezultātā tiktu pārskatīti ES atbalsta mehānismi, tajā skaitā Latvijai.

Sterliņu mārciņas kritums var sarežģīt arī Latvijas eksportu, kas pērn veidoja 488 miljonu eiro. Tas bija septītais lielākais eksporta tirgus (5.1%). Galvenās Latvijas eksporta preces uz Lielbritāniju bija koksne un tās izstrādājumi (69%), mašīnas un mehānismi un elektriskās iekārtas (5.8%). Attiecīgi “Brexit" tieši ietekmēs eksportu un darba tirgu.

Sterliņu mārciņas vērtības kritums un nenoteiktība ekonomikā ietekmēs arī naudu pārvedumu apjomu uz Latviju. No tā cietīs iekšējais patēriņš. Jāpiezīmē, ka AK ekonomikā notiekošais lielāko ietekmi veidos uz tādām valstīm kā Īrija un Vācija. Tāpat jāņem vērā, ka nenoteiktība var ilgt daudzus gadus. Eiropadomes priekšsēdētājs D.Tusks uzskata, ka izstāšanās gadījumā jaunu tirdzniecības nosacījumu izstrāde var ilgt septiņus gadus.