Maksājumu kartes visaktīvāk izmanto iedzīvotāji vecumā no 25 līdz 34 gadiem

2015. gadā maksājuma karšu lietošana pieaugusi visas trīs Baltijas valstīs. Karšu izmantošana, maksājot par pirkumiem veikalos, pieaugusi visās iedzīvotāju vecuma grupās, tomēr aktīvākie karšu lietotāji ir iedzīvotāju vecumā no 25 līdz 34 gadiem.

2015. gadā maksājuma karšu lietošana pieaugusi visas trīs Baltijas valstīs. Karšu izmantošana, maksājot par pirkumiem veikalos, pieaugusi visās iedzīvotāju vecuma grupās, tomēr aktīvākie karšu lietotāji ir iedzīvotāju vecumā no 25 līdz 34 gadiem, secināts SEB Baltijas mājsaimniecību finanšu apskatā*.

Karšu izmantošana, maksājot par pirkumiem, 2015. gadā procentuāli visstraujāk pieaugusi Lietuvā - par 17,5%, ko var skaidrot ar eiro ieviešanu, kas savulaik līdzīgā veidā mainījusi skaidras naudas lietošanas paradumus gan Igaunijā, gan Latvijā. Pērn Latvijā pirkumu ar kartēm skaits pieauga par 17%, savukārt Igaunijā – par 6,5%.

“Neskatoties uz to, ka karšu izmantošanas aktivitāte Lietuvā un Latvijā strauji aug, abas valstis karšu lietošanā joprojām atpaliek no Igaunijas. 2015. gadā Igaunijā ar vienu maksājumu karti vidēji mēnesī tika apmaksāti 12 pirkumi. Latvijas iedzīvotāji ar karti veica vidēji 7 pirkumus mēnesī, savukārt Lietuvas iedzīvotāji – tikai 5 pirkumus. Igaunijā šāda karšu aktivitāte bija attiecīgi 2009. un 2005. gadā. Arī maksājumu karšu skaits uz vienu iedzīvotāju Igaunijā ir 1,4, kas ir augstākais radītājs Baltijā. Latvija uz vienu iedzīvotāju ir 1,2 kartes, bet Lietuvā – 1,17. Vidējais karšu skaits uz vienu iedzīvotāju Eiropā veido 1,54,” skaidro SEB bankas sociālekonomikas eksperts Edmunds Rudzītis.

SEB bankas dati liecina, ka visaktīvākie karšu lietotāji visas trīs Baltijas valstīs ir iedzīvotāji vecumā no 25 līdz 34 gadiem – viņi veic ap 31% no visiem karšu pirkumiem Igaunijā, 29% no visiem pirkumiem – Lietuvā un ap 25% - Latvijā.  Šīs vecuma grupas karšu lietotāji vidēji mēnesī arī veic visvairāk pirkumu.

Gados jauni cilvēki līdz 25 gadiem kopumā ir mazāk aktīvi maksājumos ar kartēm – Latvijā viņi veic ap 14% no visiem karšu pirkumiem, Igaunijā – 11%, bet Lietuvā vien ap 8%.  Daļēji to var skaidrot ar to, ka šai vecuma grupai ir mazāks īpatsvars starp karšu lietotājiem. Jauniešiem ir raksturīgas mazākas vidējās pirkuma summas.

Visās trijās Baltijas valstīs salīdzinoši liels karšu pirkumu skaits reģistrēts vecuma grupā virs 55 gadiem. Latvijā no visiem karšu pirkumiem iedzīvotāji vecumā virs 55 gadiem veikuši ap 23,7%, Lietuvā – 22,2%, bet Igaunijā – 18,7% darījumu. Tomēr, rēķinot vidējo pirkumu skaitu uz katru kartes lietotāju, gados vecākie iedzīvotāju maksājumu kartes ikdienā izmanto vismazāk.

*Baltijas mājsaimniecību finanšu apskats ir pieejams SEB bankas mājaslapā.

Papildu informācijai:
Edmunds Rudzītis, SEB bankas sociālekonomikas eksperts - 67215933, edmunds.rudzitis@seb.lv
Jeļena Riļejeva, SEB bankas komunikācijas projektu vadītāja – 67779978, jelena.rilejeva@seb.lv