"SEB stipendija glezniecībā" piešķirta Mākslas akadēmijas studentei Sandrai Strēlei
Latvijas Mākslas akadēmijā (LMA) par darbu "Melanholija" (2016) tika apbalvota "SEB stipendija glezniecībā – Pagrieziens uz nākotni!" konkursa uzvarētāja - Vizuālās mākslas nodaļas Glezniecības apakšnozares maģistrantūras programmas 2. kursa studente Sandra Strēle.
2016. gada 20. aprīlī Latvijas Mākslas akadēmijā (LMA) par darbu "Melanholija" (2016) tika apbalvota "SEB stipendija glezniecībā – Pagrieziens uz nākotni!" konkursa uzvarētāja - Vizuālās mākslas nodaļas Glezniecības apakšnozares maģistrantūras programmas 2. kursa studente Sandra Strēle.
Latvijas Mākslas akadēmijas un SEB bankas rīkotais konkurss norisinās jau astoto reizi. Atzīmējot līdzšinējo veiksmīgo sadarbību, tomēr negaidot pirmo apaļo jubileju, projekta partneri lēmuši “SEB stipendijai glezniecībā” piešķirt jaunu laikmetīgu dimensiju, mudinot Latvijas Mākslas akadēmijas studentus glezniecības valodā risināt intelektuāli un mākslinieciski izaicinošus problēmjautājumus par glezniecības lomu, vietu un attīstību tuvākā vai tālākā nākotnē. Izstādes tēma aicina studentus glezniecībā mēroties spēkiem ne tikai vizuālajā un tehniskajā varēšanā, bet arī tās idejiskajā veidolā.
Darbus apbalvošanai no konkursā iesniegtā plašā klāsta izvēlējusies žūrija: LMA rektors Aleksejs Naumovs, LMA Prorektors studiju un zinātniskajā darbā Prof. Dr. art. Andris Teikmanis, LMA Glezniecības katedras vadītājs doc. Andris Vītoliņš, LMA Ārlietu un izstāžu daļas vadītāja doc. Elīna Ģibiete, SEB bankas Prezidente Ieva Tetere, SEB bankas Private Banking vadītāja Aija Miķelsone, LNMM Latvijas vizuālās mākslas departamenta vadītāja Ginta Gerharde-Upeniece.
Līdz apbalvošanas dienai, 20. aprīlim, arī ikvienam interesentam bija iespēja nobalsot par sev tīkamāko mākslas darbu. Šogad apmeklētāju simpātijas balva piešķirta Maģistra programmas, Vizuālās mākslas nodaļas Glezniecības apakšnozares 2. kursa studentei Madarai Lazdiņai par gleznu "Pūt, vējiņi, dzen laiviņu".
LMA prorektors prof. Andris Teikmanis, aprakstot mākslinieces darbus, saka: "Sandra Strēle, meklējot atbildes uz jautājumiem par glezniecības vietu un nozīmi mūsdienu mākslas telpā, glezniecības nākotni un glezniecības lomu, veidojot mūsu nākotni, glezniecību raksturoja kā “klusu” mēdiju, vienlaikus piedāvājot savu konceptuālo redzējumu un diptihu “Melanholija”. Pamatojot darba nosaukumu, jaunā gleznotāja uzsvēra, ka tas ir izvēlēts, uzsverot “glezniecības traģēdiju”, proti, pretrunu, kas “sakņojas mākslinieka kā indivīda vēlmē nepārtraukti radīt ko jaunu, tajā pašā laikā izmisīgi ilgojoties pēc pagājušā. Eksistējot starp vairākām iespējamībām un redzējumiem…”. Konceptuālā vienotība, formulējot savu glezniecības nākotnes redzējumu, kas sasaucas ar mākslinieces apzināti veidoto individuālo glezniecības valodu, laika kā nākotņu iespējamības konceptualizācija, identificējot “glezniecības traģēdiju”, kā arī meistarīga un izkopta glezniecība, kuras izteiksmes līdzekļi tiek apzināti izmantoti iecerētā mērķa sasniegšanai, ļauj Sandras Strēles veikumu atzīmēt kā visīpašāko un izvēlētās mākslinieciskās formas un koncepcijas savstarpējās saistības ziņā viskonsekventāko māksliniecisko atbildi."
SEB Private Banking vadītāja Aija Miķelsone: "Ar kolēģiem secināju, ka apraksti pie gleznām ir brīnišķīga novitāte, jo tas lieliski iezīmēja mūsdienās tik nobružāto teicienu – pārbaudi savus pieņēmumus. Vērojot gleznas un lasot aprakstu, ne vienmēr abas puses dod vienādu skatījumi. Bija situācijas, ka bildē redzi vienu, bet aprakstā autors min, ka jāredz kas cits. Tas ļauj mums mācīties, ka dzīvē jāpārbauda savi pieņēmumi, pirms mēs metamies secinājumos viens par otru vai notikumiem mums apkārt."
Izstāde “Pagrieziens uz nākotni” notika Latvijas Mākslas akadēmijas simtgades projekta “Nākotnes māksla / Nākotnes zīmes” ietvaros, kas Latvijas valsts simtgades laikā iniciē jaunās mākslas nākotnes redzējuma dimensiju un aktualizē mākslas kā spēcīga domāšanas medija izmantošanu.
Kopš 2008. gada, kad Mākslas akadēmijā pirmo reizi pasniegta "SEB stipendija glezniecībā", to saņēmuši astoņi mākslinieki. 2008. gadā par laureāti kļuva Neonilla Medvedeva, 2009. gadā – Atis Jākobsons, 2010. gadā – Zane Tuča, 2011. gadā – Elza Sīle, 2012. gadā - Laimdota Steķe, 2013. gadā – Klāvs Loris, 2014. gadā - Madara Neikena. Pagājušajā, 2015. gadā, stipendiju par darbu "Iekšpus cimda" ieguva Glezniecības apakšnozares 3. kursa studente Zīle Ziemele, savukārt skatītāju simpātijas balvu saņēma Stikla mākslas apakšnozares 1. kursa studente Baiba Ābelīte par darbu "Kodolsprādziens".
