Switch to mobile version. Augšup

Uzkrājumi - 12.07.2017
finanšu plānošana | nauda

Ja nu tomēr Tu būsi pensionārs, ko tad?

Ja nu tomēr Tu būsi pensionārs, ko tad? SEB Dzīvības apdrošināšanas vadītāja Kristīne Lomanovska

Nedaudz provokatīvs jautājums, bet tomēr. Tieši tādu mēs, ilgtermiņa uzkrājumu nozarē strādājošie mēdzam jautāt Latvijas iedzīvotājiem, kad sarunās par ilgtermiņa uzkrājumiem savām vecumdienām cilvēki mums saka “bet es jau nenodzīvošu līdz tam laikam, kad būs jāsaņem”.

Summējot sabiedrības un ekspertu viedokļus, Latvijas pensiju sistēmas ilgtspēju un stabilitāti šobrīd apdraud šādi riska faktori:

 

  • zems iedzīvotāju uzticības līmenis pensiju sistēmai;
  • zems iedzīvotāju informētības līmenis par pensijas sistēmas uzbūvi un darbības principiem;
  • vāja darba devēju iesaiste pensiju nodrošināšanā;
  • ierobežota individuālās informācijas pieejamība sistēmas dalībniekiem, kas ir iemesls zemam informētības līmenim un līdz ar to uzticībai;
  • dārgs un neefektīvs pensiju konsultāciju process.

Ņemot vērā pēdējo mēnešu diskusijas par nodokļu reformu un to, kā finansēt paredzamo deficītu, aktualizējušās arī diskusijas, vai tikai pensiju uzkrājumu un apdrošināšanas joma nebūtu tā, kur kaut ko mainīt. Manuprāt, skumjais šajā stāstā ir tas, ka tā vietā, lai atrisinātu manis nosauktos riska faktorus, tiek vēl vairāk plosīta tik svarīgā motivācija – iespēja daļu uzkrājumus atgūt kā attaisnotos izdevumus, kas līdz šim ir bijis būtisks faktors, kas licis 280 000 Latvijas iedzīvotāju rūpēties par lielāku pensijas uzkrājumu un brīvprātīgi veidot uzkrājumus. Joprojām ceru, ka mēs nonāksim pie tā, ka, lai arī ir vēlme noteikt fiksētu maksimālo atmaksas summu par uzkrājumiem, tā būs vismaz 6000 eiro, nevis kā līdz šim apskatītie 2000 eiro.

Par to, ka ik pa laikam tiek apšaubīta tiesiskā paļāvība, spriežot, ka jāsamazina pensiju 2. līmenī novirzītā naudas summa no esošajiem 6% uz kaut ko mazāku, vispār negribas domāt.

Savus priekšlikumus sabalansētai pensiju sistēmas uzlabošanai esam iesnieguši VSAA, Latvijas Bankai, FKTK un arī Labklājības ministrijai, visas puses šos priekšlikumus ir pieņēmušas, šobrīd uzsākušās diskusijas.
Lai stiprinātu pensiju sistēmas ilgtspēju un mazinātu pensionāru nabadzības risku nākotnē, lūk, dažas tēmas, uz kurām mēs vēršam uzmanību:

1. Ieviest valsts fondēto pensiju jeb pensiju 2. līmeni uzkrājumu mantojamību;

Spēkā esošie normatīvie akti neparedz valsts fondēto pensiju jeb pensiju 2. līmeņa uzkrājuma mantošanu dalībnieka miršanas gadījumā, nesasniedzot pensijas vecumu. Šāds regulējums būtiski samazina dalībnieku interesi un traucē uztvert pensiju 2.līmeņa uzkrājumus kā savus personīgos līdzekļus. Mantošanas mehānisma pilnveidošana ir efektīvs, vienkāršs un viegli saprotams risinājums, lai veicinātu iedzīvotāju uzticēšanos pensiju 2. līmenim un stiprinātu nodokļu maksāšanas kultūru, kas palīdz cīņā ar ēnu ekonomiku. Pētījums uzrāda, ka gandrīz 60% pensiju 2. līmeņa dalībnieku atzīst, ka iespēja mantot pensiju 2. līmeņa uzkrājumu stiprinātu viņu ticību otrajam līmenim un sistēmai kopumā un motivētu viņus atbildīgāk iesaistīties savā pensiju plānošanā.

2. Padarīt pieejamākus datus par valsts fondēto pensiju jeb pensiju 2. līmeni dalībnieku individuālajiem uzkrājumiem;

Pētījums liecina, ka gandrīz puse nākotnes pensionāru vērtē pensiju sistēmu kā nepietiekami caurspīdīgu. Daļēji tas skaidrojams, ar to, ka pretstatā mūsu kaimiņvalstīm, Latvijā pensiju 2. līmeņa dalībnieki var piekļūt informācijai par saviem pensiju 2. līmeņa uzkrājumiem tikai portālā www.latvija.lv. Respondenti arī atzīmē, ka viņi nesaprot, cik lielu pensiju viņi var sagaidīt kopā no valsts. Uzlabota datu pieejamība un, iespējams, arī valsts pirmā līmeņa prognozētā pensijas apjoma pieejamība, piemēram, ar internetbanku starpniecību, dotu iespēju katram dalībniekam laicīgi saprast un plānot savu pensiju kopumā.

3. Aktīvāk iesaistīt darba devējus privāto pensiju uzkrājumu veidošana

Darba devēju iesaiste pensiju uzkrājumu veidošanā darbiniekiem ir viens no svarīgākajiem elementiem daudzu valstu, t.sk. Lielbritānijas, ASV, Austrālijas un Skandināvijas valstu pensiju sistēmu ilgtspējā.  Tas ir risinājums, kas ir balstīts uz dialogu un vienošanos starp darba ņēmējiem, arodbiedrībām, darba devējiem, valsti un industriju. Tradicionāls modelis paredz pensiju iemaksu lieluma noteikšanu, darbinieku pārstāvjiem vienojoties ar darba devēju, kā arī pensiju pakalpojumu sniedzēja atbildību veikt individuālas pensiju konsultācijas katram darbiniekam. Bet darba devēja iesaiste var tikt īstenota dažādos veidos un pakāpeniski, nepārliekot visu finansiālo atbildību uz darba devēja pleciem. Veiksmīgās pieredzes pārņemšana un dialoga uzsākšana ar sociālajiem partneriem Latvijā būtu nozīmīgs pavērsiens, lai nodrošinātu ievērojami lielāku iedzīvotāju sociālo aizsardzību, dodoties pensijā.

Kristīne Lomanovska,
SEB Dzīvības apdrošināšanas vadītāja

Uzkrājums pensiju 2. un 3. līmenī

Vai Jums pietiks ar pensiju?

Piedāvājam risinājumus, kā pietuvināt Jūsu pensiju šī brīža ienākumiem un saņemt nodokļa atvieglojumus par iemaksām privātajā pensijā.

Citi raksti par šo tēmu

Vairāk

S|E|B

Uzmanību! Jūsu pārlūkprogramma neatbilst SEB mājas lapas prasībām, lūdzu, atjaunojiet to vai izmantojiet citu ierīci lapas aplūkošanai.

Attention! Your web browser does not correspond to the requirements needed to visit SEB website. Please change web browser or device that you use for browsing the site.

Внимание! Ваш браузер не отвечает требованиям, необходимым для посещения сайта SEB. Просим поменять браузер или устройство, при помощи которого вы производите поиск в браузере.