Switch to mobile version. Augšup

Investīcijas - 19.04.2017
cenas | inflācija

14 svarīgi jautājumi par Brexit

14 svarīgi jautājumi par Brexit

Eiropas Savienība ir nonākusi krustcelēs, jo Lielbritānija plāno izstāties no ES. Abas puses atrodas nezināmā teritorijā. Lai gan saskaņā ar mūsu scenāriju Lielbritānija izstāsies no ES 2019. gada pavasarī, tas vēl nav garantēts, tāpat kā daudzu gaidāmo ES vēlēšanu rezultāti.

Piedāvājam 14 jautājumus un atbildes par Brexit procesu un tā turpmāko ceļu.

1. Lielbritānija ir uzsākusi Brexit procesu: kas nu būs?

Laika atskaite ir sākusies. Lielbritānija un ES ir divi gadi (līdz 2019. gada 28. martam), lai vienotos par izstāšanās noteikumiem un vēlams arī par jauna tirdzniecības līguma noslēgšanu. Minēto termiņu ir iespējams pagarināt, taču tam nepieciešama visu 27 ES dalībvalstu piekrišana. Šī pavasara beigās Lielbritānija visticamāk sāks pakāpeniski atteikties no ES likumiem.

2. Ko darīs ES, sākoties sarunām?

ES valstu vadītāji tiksies 29. aprīlī, lai izlemtu par ES pozīcijas vadlīnijām attiecībā uz sarunām ar Lielbritānija. Minētās vadlīnijas atspoguļos ES prioritātes sarunās un norādīs, kāda būs Brexit norise. Pēc lēmuma pieņemšanas 27 ES valstīm formāli jāieceļ Eiropas Komisija kā tās galvenais sarunu vedējs. Šim pilnvarojumam būs nepieciešams visu 27 ES dalībvalstu atbalsts.

Praksē tas nozīmē, ka Brexit sarunas sāksies ne agrāk kā maija beigās vai jūnija sākumā.

3. Kādas ir ES un Lielbritānijas sarunu pozīcijas?

ES stingrās prasības īsumā iespējams izteikt trīs punktos: 1. Pieņemt ES četras brīvības; 2. Saglabāt pakļautību Eiropas Justīcijas tiesai; 3. Veikt iemaksas ES budžetā. Britu puse vēlas proklamēt valstisko neatkarību, un saka, ka AK plāno izstāties no vienotā tirgus, ieviest savu kontroli pār imigrāciju, kā arī  vienoties par muitas savienību ar ES. Attiecīgi ir daudz iespējamu konfliktu. 

4. Par ko jāvienojas Londonai un Briselei?

Brexit procesam ir trīs posmi. Pirmais posms saistīts ar izstāšanās līgumu un finanšu saistībām: ES uzskata, ka Lielbritānija ir tai parādā 60 miljardus EUR, savukārt briti saka, ka viņi maksāšot tikai 9 miljardus EUR. Liels klupšanas akmens būs civiltiesības –britu tiesības ES un ES pilsoņu tiesības Lielbritānijā. Minētais ietver ES valstu pilsoņu piekļuvi veselības aprūpes sistēmai. Tikai tad, kad tiks panākta vienošanās par pirmo posmu, sāksies otrais posms, proti, tirdzniecības līguma sarunas starp Londonu un Briseli un sarunas par pārejas noteikumiem. Beidzamajā posmā Lielbritānijai būs jāveic sarunas par jauniem tirdzniecības līgumiem ar valstīm, kas nav ES dalībvalstis.

5. Kad būs zināms, kā noris sarunas?

Kad ES dalībvalstis būs vienojušās par sarunu stratēģiju, pasaules interese par Brexit droši vien mazināsies. Mēs sagaidām, ka secinājumus par sarunu gaitu un iespējamo iznākumu zināsim jau šoruden. Ja sarunas nonāks strupceļā, tam būtu jānotiek ātri.

6. Ja nu Londona un Brisele nespēs vienoties?

Abām pusēm ir daudz ko zaudēt. Ir aizkavēšanās risks, piemēram, ja dažas ES valstis nepiekritīs atsevišķām vienošanās daļām. Visticamāk sarunas turpināsies arī pēc 2019. gada 28. marta, ja abas puses saskatīs iespēju panākt vienošanos.

Ja nē, AK tik un tā izstāsies no ES, un attiecībā pret ES tai būs PTO (Pasaules Tirdzniecības organizācija) valsts statuss. Iespējams, Lielbritānija zaudēs daudz vairāk, ja sarunas izgāzīsies.

7. Vai minētais laika grafiks nav pārāk optimistisks?

Šajā kontekstā divi gadi ir ļoti īss laikposms. Piemēram, kad 1985. gadā no ES izstājās Grenlande, process pirms izstāšanās ilga trīs gadus. Jaunā tirdzniecības līguma noslēgšanas process starp ES un Kanādu ilga septiņus gadus. Papildu grūtības Brexit procesa sākumposmā būs saistītas ar to, ka ES veltīs daudz laika savai iekšējais politikai, vēlēšanām un nākotnei. Jo īpaši intensīvas sarunas ES jauno stratēģisko virzienu gaidāmas laikā līdz organizācijas 2017. gada decembra galotņu sapulcei.

8. Kurš pieņem galīgo lēmumu par izstāšanos no ES?

Terēzas Mejas valdība ir vienojusies, ka pēdējo vārdu teiks AK Parlaments; galīgā balsošana Parlamentā notiks pirms izstāšanās no ES. Teorētiski Parlaments var iet pret valdību un panākto vienošanos.

9. Vai AK var nospiest “Stop” pogu?

Par izstāšanās procesa izbeigšanas iespēju ir atšķirīgi viedokļi, taču daži ES līgumu “arhitekti” uzskata, ka tas ir iespējams. Ja ir politiskā griba ļaut Lielbritānijai palikt ES – kas ir iespējams – iesākto procesu varētu pamatoti izbeigt. Daudzējādā ziņā šis gadījums ir unikāls, un ES līgumu interpretēšana ir sarežģīts uzdevums. Taču briti ir pilntiesīgi locekļi, kamēr viņi nebūs izstājušies no ES. Tas arī ir iemesls, kāpēc Lielbritānija nevar uzsākt divpusējas sarunas par tirdzniecības līgumiem līdz brīdim, kamēr tā nav izstājusies no ES.

10. Cik iespējamas ir ārkārtas vēlēšanas Lielbritānijā?

No taktiskā skatupunkta premjerministrei Mejai ir labi iemesli sarīkot ārkārtas velēšanas jau pavisam drīz: 1. Viņa vēl vairāk nostiprinātu savas politiskās pozīcijas Parlamentā; 2. Viņa atliktu nākamās vēlēšanas līdz 2022. gadam, t.i.. kādu laiku pēc Lielbritānijas iespējamās izstāšanās no ES 2019. gadā. Pretējā gadījumā viņa ieņemtu savu amatu līdz 2020. gada aprīlim.

11. Vai Skotija var iemest sprunguli riteņos?

Skotijas Tautas partija (STP) ir izteikusi Londonai savu neapmierinātību par to, ka jaunais referendums par Skotijas neatkarību varētu tikt sarīkots laikposmā starp 2018. gada rudeni (kad Brexit līgums jau var būt stājies spēkā) un 2019. gada pavasari (pirms būs beidzies 2 gadu termiņš). Taču Skotijas sabiedrisko aptauju rezultāti skaidri liecina par to, ka Skotijas iedzīvotāji vēlas izstāties no AK. ES valstu ieinteresētība par vienlaicīgām sarunām par Skotijas iestāšanos ES ir ierobežota, cita starpā tāpēc, ka “izstāšanās sērga” varētu ietekmēt Spāniju, ņemot vērā Katalonijas neatkarības ambīcijas.

12. Kas notiks ar britu mārciņu?

Pašlaik britu mārciņas vērtība ir par gandrīz 20% zemāka par dažādu valūtu groza vērtību. Tuvākajā laikā nav sagaidāms, ka tās vērtība palielināsies, ņemot vērā politiskos riskus, neskaidrību par Brexit procesu un AK lielo tekošā konta deficītu pret citām valstīm.

Ja sarunas noritēs gludi un ja būs signāli par sekmīgu vienošanās panākšanu, mārciņas vērtība varētu būtiski pieaugt salīdzinājumā ar pašreizējo līmeni.

13. Kurp dodas Lielbritānija?

1. martā Eiropas Komisija publicēja Balto grāmatu par ES nākotni. Turpmāko mēnešu laikā tiks apspriesti pieci atšķirīgi scenāriji, iespējams, pieņemot galīgo lēmumu decembrī:

1. Turpināt iesākto
2. Tikai un vienīgi vienotais tirgus
3. Tie, kuri vēlas vairāk, dara vairāk
4. Darīt mazāk, bet efektīvāk
5. Darīt daudz vairāk kopā

Vācija, Francija, Itālija un Spānija vēlētos, lai ES īstenotu scenāriju Nr. 3 (dažādu ātrumu ES). Ir signāli, ka sarunas būs sarežģītas, taču ES ņems vērā Lielbritānijas vēlmes.

14. Kas aizlāpīs jauno caurumu ES budžetā?

Līdz ar AK izstāšanos, ES zaudēs gandrīz 15% no sava budžeta. Pašlaik no dažu ES valstu puses vērojama stingra pretošanās šo zaudējumu kompensēšanai, ceļot dalības maksas apmēru. Attiecīgi pašreiz tiek apspriests, kā rīkoties šajā gadījumā: 1. piešķirt ES tiesības iekasēt jaunu nodokli Savienības līmenī; 2. samazināt izmaksas.

Abi scenāriji ir pretrunīgi. ES nodokļu iekasēšana būtu solis pretī federālumam, savukārt, izmaksu samazināšana būtu smaga nasta jau tā vājajām ES dalībvalstīm Austrumeiropā. ES finanšu jautājuma risināšana varētu aktualizēties 2019. gadā.

  • Investīcijas - 13.03.2017

    Sajūtiet sevī investoru, ieguldot fondos

    Sajūtiet sevī investoru, ieguldot fondos

    Par ieguldījumu fondiem dzirdējuši teju visi, taču tikai neliela daļa izprot, kā tie darbojas. Vēl mazāk ir cilvēku, kuri tajos iegulda. Kas būtu jāzina, pirms pieņemt lēmumu par investēšanu fondos?

    Lasīt vairāk

  • Investīcijas - 13.04.2017

    Kā kļūt par Google īpašnieku

    Kā kļūt par Google īpašnieku

    Iztēlojieties, ka jūs kļūstat par kādas globālas multimiljardu kompānijas akcionāru – pat ja jums piederētu pavisam niecīga daļiņa no kompānijas akcijām, jūs tomēr būtu viens no tās īpašniekiem.

    Lasīt vairāk

Citi raksti par šo tēmu

Vairāk

S|E|B

Uzmanību! Jūsu pārlūkprogramma neatbilst SEB mājas lapas prasībām, lūdzu, atjaunojiet to vai izmantojiet citu ierīci lapas aplūkošanai.

Attention! Your web browser does not correspond to the requirements needed to visit SEB website. Please change web browser or device that you use for browsing the site.

Внимание! Ваш браузер не отвечает требованиям, необходимым для посещения сайта SEB. Просим поменять браузер или устройство, при помощи которого вы производите поиск в браузере.