Šī gada 2. ceturksnī Latvijas iekšzemes kopprodukts ceturkšņa laikā palielinājās par 0.4%, bet salīdzinot ar 2015. gada attiecīgo periodu – par 2.1%. Visvairāk ekonomiku stimulēja pievienotās vērtības kāpums rūpniecībā un mazumtirdzniecībā (attiecīgi par 7% un 3%), savukārt nozīmīgs apjomu kritums turpinājās būvniecībā (-22%).
Gada sākums ekonomikā iesākās uz minorīgas nots un, lai arī aprīlis joprojām bija nepārliecinošs, maijs jau uzrādīja aktivizēšanās pazīmes, kam gada otrajā pusē jāturpinās, kaut kopumā izaugsmes temps šogad turpinās būt lēnīgs. Ātrais novērtējums vēl nesniedz pilnu ainu par ekonomikā notikušo, kā dēļ precizētie dati vēl var viest korekcijas.
Kopumā gan globālās ekonomikas vēsmas būs ne pārāk labvēlīgas Latvijas ekonomikai. Turklāt lēnīgais mazumtirdzniecības kāpums norāda uz to, ka tēriņu kāpuma atgūšanās būs ļoti ierobežota, un iedzīvotāji par spīti zemajam ienesīgumam izvēlēsies turpināt uzkrāt brīvos līdzekļus. Negatīvas tendences tuvākajā laikā turpinās valdīt būvniecības un tranzīta nozarēs. Vērojamo demogrāfisko tendenču ietekmē konjunktūras izmaiņas sagaidāmas daudzās nozarēs, piemēram, izglītībā. Kritiska nozīme joprojām ir uzņēmēju vēlmei veikt investīcijas uzņēmējdarbības attīstībā. Tuvākajā laikā to lielā mērā noteiks ES fondu plūsma, jo īpaši būvniecībā. Nenoteiktība eksporta jomā saglabāsies, un šogad to izvilkt plusos, visdrīzāk, neizdosies. Tajā pašā laikā ir vērojami atzinības vērti sniegumi eksporta diversifikācijā un jaunu tirgu apgūšanā.
Ārējās vides nenoteiktība liek saglabāt piesardzību. Viens no nozīmīgiem faktoriem, kas ietekmēs eirozonas izaugsmi, būs Lielbritānijas izstāšanās no ES process. Patlaban referenduma radītais drudzis ir noplacis un paspējis piemirsties, taču tas atkal atgriezīsies, kad izstāšanās process tiks aktivizēts un iezīmēsies pirmās pretrunas un domstarpības. Tāpat jaunu viļņošanos gada beigās var nest ASV prezidenta vēlēšanas. Nākamgad izaugsme, ieplūstot ES fondiem, aktivizējoties kreditēšanai, kļūs nedaudz straujāka. Taču tas būs vēlēšanu gads gan Latvijā, gan tādās valstīs kā Vācija un Francija, kas var kaitēt ekonomikai un atnest negaidītus pavērsienus.
