Switch to mobile version. Augšup

Drošība - 14.03.2017
ekonomika | maksājumi

Bankas pienākums ir izprast klientu naudas izcelsmi

Bankas pienākums ir izprast klientu naudas izcelsmi

Daudziem iedzīvotājiem pēdējā laikā jautājumus raisījusi banku veiktā anketēšana. Kāpēc tā ir vajadzīga un kā tieši ietekmēs klientu pakalpojumus, intervijā laikraksta “Diena” žurnālistei Magdai Riekstiņai stāsta SEB bankas valdes priekšsēdētāja Ieva Tetere.

Kāpēc nepieciešama anketēšana?

Klientiem jāatceras, ka bankas veic anketēšanu, lai saprastu klientu finanšu uzvedību. No tā, ko klients būs norādījis, banka vērtēs, vai šis klients ir zema, vidēja vai augsta riska klients un to, vai klients ir politiski nozīmīga persona. Normatīvie dokumenti nosaka, ka bankai regulāri jāveic anketēšana un regulāri klients jāpārvērtē. Mēs uzskatām, ka vidēji privātpersonai anketa būtu jāatjauno reizi trijos gados. Politiski nozīmīgai personai gan biežāk. Turklāt, ja personai, kura nav politiski nozīmīga persona, būs lieli, apjomīgi darījumi, tad arī biežāk.

Vai klientam pašam jāmaina dati anketā bez bankas uzaicinājuma veikt labojumus?

Ja dati mainās būtiski, tad jā. Anketa tiek izmantota par pamatu sekošanai darbībām kontos. Ir arī situācijas, kurās bankai uzdots aizturēt klienta naudas līdzekļus. Tāpēc labāk, ja klients pats savlaicīgi banku informē, ka, piemēram, maina nodarbošanos un, ja līdz šim saņēmis darba algu, tad turpmāk saņems dividendes.

Vai jāveic izmaiņas anketā katru mēnesi, ja nedaudz mainās ienākumu līmenis?

Daudziem cilvēkiem Latvijā ikmēneša ienākumi nav vienādi visos gada mēnešos. Saistībā ar nelielām atšķirībām – piemēram, vienu mēnesi darba samaksa ir 700 eiro, nākamajā mēnesī 900 eiro un vēl nākamajā mēnesī – 800 eiro, nav jāveic izmaiņas, jo tās nav būtiskas izmaiņas.

Būtiskas izmaiņas ir, ja klientam gadiem kontā tiek regulāri ieskaitīta darba alga, teiksim, 1000 eiro ik mēnesi, tad sešus mēnešus klients darba algu nesaņem vispār, bet tad pēkšņi saņem dividendes 9000 eiro apjomā.

Vai arī, ja klients norādījis, ka saņem darba algu, bet tad pēkšņi banka redz apjomīgus ieskaitījumus no privātpersonām. Iespējams, tam ir loģisks izskaidrojums – klients sācis uzņēmējdarbību, sniedz kādu biznesa pakalpojumu, kaut ko tirgo, bet tad pašam klientam vajadzētu banku par izmaiņām informēt, lai nenotiek tā, ka uzraudzības procesā, tā sakot, iedegas sarkanā gaisma un kādi maksājumi pat tiek apturēti.

Maksājumus apturēt taču nevar bez brīdinājuma?

Ja runājam par juridiskajām personām, tad bankām konkrētos gadījumos ir ne tikai tiesības, bet pat pienākums aizturēt maksājumus un prasīt klientiem papildu informāciju. Tas gan saistīts ar gadījumiem, kad rodas aizdomas, ka varētu būt noziedzīgi iegūtu līdzekļu esamības riski vai shēmas, kas saistītas ar izvairīšanos no nodokļu nomaksas.

Nevar arī teikt, ka uz fiziskām personām minētais vispār neattiektos, jo bankas pienākums ir izzināt naudas līdzekļu izcelsmi. Ja klientam kontā tiek regulāri ieskaitīta darba alga vai pensija vai arī konts izmantots tikai uzkrājumam, bez aktīvas darbības, bet tad pēkšņi kontā ienāk daudzi desmiti tūkstoši eiro vai pat daudzi simti tūkstoši eiro, tad, protams, mēs šo summu aizturēsim un uzdosim klientam jautājumus par naudas izcelsmi, jo uzdot šādus jautājumus ir bankas pienākums, it īpaši, ja apjomīgā naudas summa klienta kontā ienākusi no ārvalstīm.

Ja klients varēs uzrādīt, piemēram, dokumentus par to, ka pārdevis mantotu nekustamo īpašumu vai arī ka saņēmis mantojumā naudu, tad būs naudas izcelsmi pamatojis?

Jā, tieši tā. Bankas pienākums ir izprast klientu naudas izcelsmi, dokumentēt to un, ja naudas izcelsme ir likumīga, tad dot klientam rīcības brīvību. Banku klienti arī pauduši bažas, ka anketā jānorāda, cik lielu summu katru mēnesi izņems no sava konta, bet, piemēram, tad, kad gatavojas atvaļinājumam, izņem vairāk naudas, jo dodas uz laukiem vai ārzemēm, kur ne visur var maksāt ar norēķinu karti.

Vai par izmaiņām skaidras naudas izņemšanā jāinformē banka?

Par nelielām izmaiņām nevajadzētu uztraukties. Ja cilvēks vienu mēnesi no konta izņem 300 eiro, citā mēnesī 200, tad tam, visticamāk, nav nekādas saistības ar izvairīšanos no nodokļu nomaksas vai ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju. Ja cilvēki darbojas savu legāli gūto ikdienas ienākumu ietvaros, tad bažām nav pamata. Darbības, ko klients veic bankomātā, darba algas nelielas izmaiņas, īres līgums par vienu, klientam piederošu dzīvokli noteikti neizraisa intensīvu bankas uzmanību un pastiprinātu uzraudzību.

Savukārt, ja klients ierodas bankas filiālē un vēlas no sava konta izņemt skaidrā naudā vairāk nekā desmit tūkstošus eiro, tad banka uzdos jautājumus par šo konkrēto darījumu.

Medijos izskanējis, ka bankas nekontrolē to, klients ir vai nav politiski nozīmīga persona. Tā ir?

Bankām dots uzdevums jautāt klientam, un klientam jādeklarē sava politiskā nozīmība, ja tāda ir. Taču arī bankai ir pienākums uzraudzīt klientu politisko nozīmību. Manuprāt, jāizvēlas vidusceļš – banka jautā klientam, vai klients ir politiski nozīmīga persona, bet arī banka, pamatojoties uz tiem datiem, kas ir tās rīcībā, pati definē, kuri klienti pēc bankas rīcībā esošajām ziņām ir politiski nozīmīgas personas un attiecīgi jāuzrauga.

Ko pašai bankai šī anketēšana devusi? Likums, protams, jāpilda, bet vai ir kāds papildu ieguvums bez tā, ka likums izpildīts?

Banku ieguvums nav tiešs. Es noteikti esmu par to, ka uzraudzības sistēmai jābūt, lai valstī varētu novērst izvairīšanos no nodokļu nomaksas un korupcijas riskus, taču nevar teikt, ka banka no anketēšanas iegūtu ekonomisku labumu.

Jūsu vadītā banka labi pazina savus klientus arī bez anketēšanas?

Jā, noteikti. Tos klientus, ar kuriem ikdienā sadarbojamies, esam iepazinuši, taču jāteic, ka mēs senāk varbūt arī neuzdevām klientiem tik daudz jautājumu par katru novirzi no ierastās klientu finanšu uzvedības, kā uzdodam tagad.

No pagājušā gada pavasara bankām jāsniedz informācija par aizdomīgiem darījumiem ne tikai Kontroles dienestam, bet arī Valsts ieņēmumu dienestam (VID). Kā veidojusies sadarbība ar VID?

Mēs sadarbojamies ar VID un visu informāciju, kas jāsniedz, arī sniedzam, bet, ja raugāmies valstiskā aspektā, tad noteikti jārunā par efektivitātes momentiem. Mēs, banka, informāciju dodam VID un Kontroles dienestam, un, ja nepieciešams, tad arī tiesībsargājošajām iestādēm, bet, manuprāt, datubāzes, kas saistītas ar banku sniegto informāciju, vajadzētu apvienot, lai tikpat kā identiska informācija nebūtu jāsniedz vairākām iestādēm vienlaicīgi, un būtu jānodrošina, ka valsts iestādes informāciju apstrādā efektīvāk. Pagaidām pastāv jautājums, vai tas milzīgais datu apjoms, ko bankas iesniedz valsts iestādēm, tiek maksimāli efektīvi izmantots.

VID iepriekšējā ģenerāldirektore Ināra Pētersone Dienai savulaik teica, ka VID vēlas informāciju par visu fizisko personu kontu stāvokli, bet banku sektors pret šādu datu iesniegšanu iebilst. Iebildumus apstiprināja Latvijas Komercbanku asociācija. Vai būtu lietderīgi iesniegt VID informāciju par visu fizisko personu kontu stāvokli?

Aktuālais jautājums ir par to, vai tik lielu datu apjomu VID spētu efektīvi apstrādāt un izmantot, jo glabāt datus tikai glabāšanas pēc nav efektīvi un nav arī ekonomiski pamatoti. Jāteic, kopīgais mērķis ir izskaust situāciju, kad kāds maksā nodokļus un nodrošina valsts sektora pakalpojumus ne tikai sev, bet arī savam kaimiņam, savukārt šis kaimiņš no nodokļu maksāšanas izvairās. Par mērķi pastāv vienprātība, savukārt par to, kā šo mērķi sasniegt, vienprātības nav.

Pāreja uz bezskaidras naudas norēķiniem var mazināt ēnu ekonomiku?

Jā, var. Jo vairāk apritē būs elektroniskās naudas, jo caurspīdīgāka un baltāka kļūs ekonomika.

Latvijai, sekojot Zviedrijā populārajai tendencei, mērķtiecīgāk vajadzētu virzīties uz bezskaidras naudas norēķiniem?

Noteikti. Mūsdienās bezskaidras naudas norēķini, salīdzinot ar norēķiniem skaidrā naudā, kļuvuši ātrāki, ērtāki, lētāki un caurspīdīgāki.

Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) gan norāda, ka nevar noliegt iespēju – algas, apejot nodokļus, tiek maksātas nevis skaidrā naudā, bet izmantojot ārvalstīs strādājošu banku kartes.

Jā, šādu risku pilnībā izslēgt nevar. Tomēr elektronisko naudu un bezskaidras naudas norēķinus iespējams izsekot daudz labāk nekā skaidru naudu, kas tiek burtiski iedota no rokas rokā. Protams, ir iespējams, ka negodprātīgie uzņēmēji izmanto kādu ārvalstu maksājumu iestādi, pat ne banku, jo bankas daudzās valstīs tiek uzraudzītas ļoti stingri, un bankām ir centralizēti regulatori, bet maksājuma iestādēm uzraudzība ne vienmēr un ne visur ir tikpat stingra kā bankām.

Runājot par banku uzraudzības pasākumiem, atcerēsimies, FKTK pērn piemēroja sodu Swedbank, iespējams, saistībā ar samezglojumiem iekšējās kontroles sistēmā. Iekšējās kontroles sistēmas pilnveidošana ir jūsu vadītās bankas prioritāte?

Jā, noteikti. Uzraudzības iestādes – FKTK un Kontroles dienests – noteikti kļuvušas stingrākas. Ir ieviestas jaunas likumdošanas prasības. Līdz ar to mums bankā nepieciešama lielāka iekšējā kontrole un datu sakārtošana.

Lai stiprinātu uzraudzību, svarīgākais ir informācijas tehnoloģiju sistēmu pilnveidošana vai augstākas raudzes speciālistu, kuri labāk prot atpazīt nelikumīgos darījumus, pieņemšana darbā?

Svarīgi ir gan pilnveidot informācijas tehnoloģiju sistēmas, gan arī piesaistīt pēc iespējas profesionālākus speciālistus. Turklāt darbinieki patiešām labu pieredzi var iegūt tikai praktiskajā darbā.

Senāk Latvijā bija populārs dalījums – rezidentus apkalpojošas bankas un nerezidentus apkalpojošas bankas, bet tagad šāds dalījums vairs neesot aktuāls. Piekrītat?

Mēs primāri apkalpojam Latvijas rezidentus un uzņēmumus, kuri darbojas Latvijā. Par nerezidentiem jāteic, ka nerezidents ir arī Igaunijas pilsonis, kurš darbojas kādā Latvijas uzņēmumā. Tā ka dalījums – rezidenti un nerezidenti – tiešām vairs nav būtisks.

Mūsdienās uzņēmēji biznesu veic pāri valstu robežām, un arī banku klientiem, kuriem nav sava biznesa, var būt saistība ar citām valstīm. Drīzāk jārunā par to, ka ir augsta riska valstis, to vidū vairākas valstis, kas reiz bijušas Padomju Savienības republikas, tomēr ne tikai tās, jo augsta riska valstu vidū ir arī dažas Dienvideiropas valstis, kurās likumdošanas vide ir vāja. Klientus no šīm augsta riska valstīm mēs uzraugām stingrāk un pārbaudām biežāk nekā citus klientus.

FKTK pārstāvji teikuši, ka Latvijā bija laiks, kad bankas pieņēma faktiski katru, kas vēlējās kļūt par klientu, bet nu pienācis laiks, kad pilnīgi visām bankām stingrāk jāvērtē potenciālie klienti.

Tam es piekrītu. Lai pie mums atvērtu kontu, jāatbild uz daudziem jautājumiem, un bijuši gadījumi, kad mēs potenciālajam klientam sadarbību esam atteikuši. Jāsaka paldies mūsu FKTK, kas atbalsta pieeju – banka var izvērtēt, uzsākt vai neuzsākt sadarbību ar potenciālo klientu. Dažās citās valstīs, to vidū arī kaimiņvalstī Lietuvā, banku uzraugs paudis, ka sadarbība bankai jāuzsāk ar jebkuru klientu un, ja ir problēmas, var sadarbību pārtraukt.

  • Drošība - 02.11.2016

    7 padomi drošiem pirkumiem internetā

    7 padomi drošiem pirkumiem internetā

    Darījumi interneta vidē nu jau kļuvuši par ikdienu – tā iespējams iegādāties gan mēbeles, gan teātra biļetes, gan norēķināties par dažādiem pakalpojumiem. Taču, kā pārliecināties, ka jūsu dati un nauda ir drošībā?

    Lasīt vairāk

  • Drošība - 27.10.2016

    Vai jūsu digitālie paradumi ir droši?

    Vai jūsu digitālie paradumi ir droši?

    Internets un jaunās tehnoloģijas ļauj mums daudzas lietas paveikt ātrāk, ērtāk un arī drošāk. Ja vien mēs paši pret drošību neizturamies pārāk vieglprātīgi.

    Lasīt vairāk

Citi raksti par šo tēmu

Vairāk

S|E|B

Uzmanību! Jūsu pārlūkprogramma neatbilst SEB mājas lapas prasībām, lūdzu, atjaunojiet to vai izmantojiet citu ierīci lapas aplūkošanai.

Attention! Your web browser does not correspond to the requirements needed to visit SEB website. Please change web browser or device that you use for browsing the site.

Внимание! Ваш браузер не отвечает требованиям, необходимым для посещения сайта SEB. Просим поменять браузер или устройство, при помощи которого вы производите поиск в браузере.